Ziņas
Skaņdarba galvenais uzdevums ir risināt ilgstamības, krāsu un telpiskuma problēmātiku - ko ar īpašu baudu, un bez konkrētas saturiskas programmas var apcerēt šādā, lielas formas opusā, izceļot gan priekšplānus un perspektīvas, attālinātus ātrus procesus un tuvplāna lēnuma realitāti, skanisku disonanšu fanfaras paralēlās laika dimensijās klājot pāri svētlaimīgai iekšējai harmonijai. Darba procesā šo pakāpeniskumu un vienlaicīgo pastāvēšanu vēroju līdzīgi kā jūras ainavu pakāpeniskumu. Kā aizraujoša, nezināma stāsta līniju.
Andris Dzenītis
Otrā simfonija „silts vējš“ ir saņēmusi augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā „Lielo mūzikas balvu 2023“ kategorijā „Gada jaundarbs“.
Sveicam komponistu Andri Dzenīti ar Lielās mūzikas balvas saņemšanu nominācijā “Gada jaundarbs” par Otro simfoniju “Silts vējš”, kuras pirmatskaņojums notika 2022. gada 5. martā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas lasījumā.
Lielā mūzikas balva (LMB) ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā, kuru pasniedz kopš 1993. gada. Balvas laureātus izvēlas žūrija, tās dalībnieki visu gadu seko notikumiem Latvijas koncertzālēs un muzikālajos teātros. Laureāti saņem Armanda Jēkabsona darinātu sudraba statueti un naudas prēmiju. LMB pasniegšanas ceremoniju ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīko VSIA “Latvijas Koncerti”.
SEPTIŅAS UKRAIŅU TAUTASDZIESMAS JĀZEPA VĪTOLA APDARĒ
Izdevniecība Musica Baltica klajā laidusi nošu krājumu, kurā apkopotas komponista Jāzepa Vītola (1863-1948) ukraiņu tautrasdziesmu apdares jauktajam korim.
Brīva lejuplāde BRĪVAI UKRAINAI!
https://www.musicabaltica.com/septinas-ukrainu-tautasdziesmas-jazepa-vitola-apdare.html
Pieminot gadu, kopš Ukrainā notiek karš, mēs turpinām atbalstīt ukraiņu tautu, ukraiņu armiju un ukraiņu kultūru līdz uzvarai!
Latviešu mūzika skanēs Sinsinati
Amerikas Koru diriģentu asociācijas (ACDA) rīkotajā konferencē, kas notiks no 22. līdz 25. februārim Sinsinati, Ohaio štatā ASV, uzmanības lokā būs arī latviešu mūzika, ko atskaņos izcili ASV kori.
Konferences ietvaros būs iespēja dzirdēt Santas Ratnieces un Lauras Jēkabsones kormūziku, tostarp arī pirmatskaņojumus. Santas Ratnieces skaņdarbs Where the insects cry (“Kur kukaiņi raud”) divām meiteņu balsīm, meiteņu korim un čellu kvartetam ir tapis pēc Kalifornijas meiteņu kora iSing Silicone Valley pasūtījuma, un koris būs šī darba pirmatskaņotājs. Koris iSing Silicone Valley ir guvis vairākas nozīmīgas godalgas, tajā dzied vairāk nekā 300 1.–12. klases meiteņu, kurām ir iespēja apgūt muzikālo un vokālo apmācību, pirmatskaņot tikko pasūtītos darbus, sadarboties ar atzītiem māksliniekiem, koncertēt un veikt profesionālus ierakstus.
Lauras Jēkabsones dziesmu "Div’ dūjiņas gaisā skrēja" ar latviešu tautasdziesmas tekstu un Lidijas Kalcenevas vārdiem (tas būs sieviešu kora versijas pirmatskaņojums) dziedās sieviešu ansamblis Magi Ensemble (ASV), kuram jau ir pieredze Baltijas mūzikas atskaņošanā, savukārt dziesmu Father Thunder (“Pērkontēvs”) atskaņos izcilais ansamblis, daudzkārtējs dažādu kormūzikas konkursu laureāts Mt. San Antonio College Chamber Singers no Losandželosas.
Līdztekus tam paredzēta izdevniecības Musica Baltica nule publicētā Ērika Ešenvalda kormūzikas krājuma “Dziesmu izlase jauktajam korim III” https://www.musicabaltica.com/dziesmas-jauktajam-korim-iii.html un Dinas Lentsneres grāmatas “The Northern Kind of Loneliness” https://www.musicabaltica.com/ziemelnieciska-vientuliba-erika-esenvalda-celojumu-iespaidi-muzika.html prezentācija. Tā notiks 23. februārī plkst 14:00 izdevniecības Edition Peters stendā ACDA 812. Grāmata veltīta Ešenvalda mūzikai un darbiem, ko iedvesmojis ziemeļu dabas un ziemeļblāzmas skaistums. Tās izdošanu atbalstījis Latviešu Fonds.
Ēriks Ešenvalds (1977) ir viens no oriģinālākajiem un pieprasītākajiem latviešu komponistiem pasaulē. Viņa darbu klāstā ir gan divas operas, gan arī skaņdarbi orķestrim, kurus pirmatskaņojuši Bostonas un City of Birmingham simfoniskie orķestri. Multimediālā simfonija Nordic Light ir atskaņota ASV, Kanādā, Vācijā, Latvijā un Lietuvā u. c. Izvērsta vokāli simfoniskā darba “Plejādes” pirmatskaņojums izpelnījās lielu atzinību Grant Park festivālā Čikāgā. 2024. gadā Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvos Ešenvalda pirmais balets “Meitene ar daudzkrāsainām acīm”.
Ešenvalds ieguva pasaules atzinību ar saviem kora darbiem, kurus ieskaņojuši tādi labi zināmi izpildītāji kā Trinity College Choir (Kembridža), Polyphony, Portland State Chamber Choir, Choir of the West (Pacific Lutheran University), Latvijas Radio koris un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”. Viņa kordziesmas pirmatskaņotas BBC Proms un Vigmora zālē Londonā, Kenedija centrā Vašingtonā un Leipcigas Gewandhaus zālē. Kopš 2022. gada Ešenvalds ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītājs.
Santas Ratnieces (1977) ceļš uz starptautisko atzinību sācies 2004. gadā, kad viņa ieguva pirmo vietu UNESCO International Rostrum for Composers jauno komponistu kategorijā. Viņas mūzika ir atskaņota daudzās Eiropas valstīs, Austrālijā, Kanādā, ASV un Dienvidamerikā. To ir spēlējuši daudzi izcili Latvijas un pasaules mūziķi, tostarp kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, NYYD Ensemble, Kronos Quartet, Latvijas Radio koris, Nīderlandes kamerkoris, Īrijas kamerkoris u. c. Darbi ir atskaņoti daudzos starptautiskos festivālos. 2021. gadā komponiste saņēmusi kinobalvu Lielais Kristaps par mūziku filmai Dabiskā gaismā (Natural Light).
Laura Jēkabsone (1985) ir dziedātāja, komponiste, aranžētāja, mūzikas pedagoģe, diriģente un vokālās grupas Latvian Voices mākslinieciskā vadītāja. Ieguvusi bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un guvusi starptautisku pieredzi daudzās vokālajās darbnīcās un kompozīciju konkursos. Viņas mūziku atskaņojusi a cappella grupa Latvian Voices, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija”, Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris “Tiara” un citi Latvijas un ārvalstu atskaņotājmākslinieki.
Dina Lentsnere (1966) ir mūzikas teorijas un kompozīcijas profesore Kapitāla Universitātē Kolumbusā, Ohaio štatā, ASV. Dzimusi Pēterburgā, Krievijā. Studējusi mūzikas teoriju un kompozīciju Pleskavas mūzikas koledžā un Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijā. Ieguvusi doktora grādu mūzikas teorijā Ohaio štata universitātē. Lentsneres pētījumi, kas vērsti uz laikmetīgās mūzikas daudznozaru analīzi un interpretāciju ar poētiskiem, literāriem un dokumentāliem tekstiem, savieno divas viņas kaislības – literatūru un mūziku. Viņas akadēmiskie raksti par ungāra Ģerģa Kurtāga, amerikāņa Džordža Krama, igauņa Lepo Sumeras (sadarbībā ar muzikologu Zālu Konsapu) un latvieša Ērika Ešenvalda (sadarbībā ar literatūrzinātnieci Stefāniju Saundersu) mūziku ir publicēti ASV, Kanādā, Francijā, Šveicē, Ungārijā, Gruzijā, Lietuvā un Ukrainā. Savos rakstos autore cenšas uzrunāt plašu mūziķu un mūzikas mīļotāju auditoriju.
Amerikas Koru diriģentu asociācija (ACDA) pastāv vairāk nekā 60 gadu. Tā ir bezpeļņas mūzikas organizācija, kuras galvenais mērķis ir veicināt kormūzikas attīstību caur izglītību, atskaņotājmākslu, komponēšanu un finansiālo atbalstu.
Informāciju sagatavojusi
Mārīte Dombrovska
SIA Musica Baltica
K. Barona iela 39, Rīga, LV-1011
Tel. 67 275575, 29135391 (veikals)
e-mail: musbalt@latnet.lv
musicabaltica.com
Jaunumi kamermūzikas plauktā.
Klajā laisti komponista Kārļa Lāča skaņdarbi kameransambļiem.
Pirmais koka pūšaminstrumentu kvintets "Pali" un "Tautasdziesmu fantāzijas" vijolei, flautai un klavierēm.
Komponists Kārlis Lācis sevi spilgti apliecinājis ne tikai akadēmiskās,
bet arī neakadēmiskās mūzikas jomā,
tostarp teātra, kino, džeza un popmūzikas laukā. Savā daiļradē
komponists tiecas sintezēt dažādus mūzikas žanrus,
izzināt aranžēšanas un instrumentācijas iespējas, nevairoties no
muzikāliem eksperimentiem.
JAUNUMS
Alvils Altmanis
Šūpļa dziesma; Scherzo; Spiričuels; Menuets;
JAUNUMS
Alvils Altmanis
Kur tu teci; Loretas dziesmiņa; Miglas māte
JAUNUMS
Alvils Altmanis
Valse elegiaco; Sena deja; Arietta;
Sviluppo tecnico del Violinista / Vijolspēles tehnikas pilnveidošana / Improving Violin Technique
Izdevumu autori - Roberto Mutoni un Madara Liepiņa
Grāmatā pieejama vijolspēles tehnikas attīstīšanas metode, kas ir atšķirīga no ierastā gammu un trijskaņu apkopojuma. Šī metode zinātniskā veidā pievēršas problēmu risināšanai un veicina perfektu intonāciju un pirkstu elastību kreisās rokas pirkstiem, veidojot stabilu tehniku gan studentiem, gan profesionāļiem, kuriem ikdienā nākas saskarties ar savu tehnisko spēju nepārtrauktu pilnveidošanu.
Metodes pamatā ir izcilā, 1887. gadā Jelgavā (Mītavā) dzimušā un Rīgā uzaugušā vijolspēles pedagoga Maksima Jakobsena vijolspēles skola. Maksims Jakobsens 20. gadsimta 30. gados bija slavens visā Eiropā, un tādas pasaulē pazīstamas autoritātes kā Fricis Kreislers, Karls Flešs, Otakars Ševčiks un Valters Deivisons augstu novērtējuši M. Jakobsena pedagoģisko devumu.
Grāmatā piedāvātā metode attīstījusies maestro Roberto Mutoni 42 gadu ilgās pedagoģiskās prakses rezultātā, strādājot Itālijas mūzikas akadēmijās, kā arī no pieredzes, kas iegūta, skolojoties pie panākumiem bagātā vijolnieka Franko Klaudio Ferrāri – izcilā latviešu pedagoga Maksima Jakobsena mīļākā audzēkņa.
Jāuzsver arī Roberto Mutoni audzēknes, sievas, vijolnieces Madaras Liepiņas līdzdarbošanās metodes izstrādē, kas liecina, ka izcilā Maksima Jakobsena latviešu vijolspēles skola ir dzīva arī šodien un dod nozīmīgus rezultātus.
Vijolspēles tehnikas pilnveidošana I
Dzimšanas dienā sūtām sirsnīgus sveicienus un laba vēlējumus komponistam Andrim Dzenītim!
IEVA KERĒVICA
Jauns mūzikas albums ROMANTIKA
Mūziķe, dziedātāja Ieva Kerēvica ir laidusi klajā jaunu mūzikas stāstu albumu “Romantika”. Mākslinieces pašas radīta orģinālmūzika un vārdi latviešu valodā.
Albuma saturs veidojies balstoties mīlestībā uz popdžezu, soul mūziku, ģitārmūziku un dziesmu balādēm, kas dziedātājai ļauj izpaust sava vokāla krāsainību un niansētību.
Ieva saka: “Šis albums ir ļoti personisks. Tajā ir izteikts tas, ko vienkārši pateikt ir bijis neiespējami, taču mūzikas valodā - viegli. Mēs katrs vārdu “romantika” saprotam atšķirīgi, un katrs to jūtam savā unikālajā sajūtu skaņkārtā. Šīs dziesmas ir stāsti no manas pieredzes, kā arī vērojumi no citu cilvēku dzīvēm.»
Dziesma ROMANTIKA. Klausīties šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=EMeaPuWTdf0
2023. gada vasarā notiks mūzikālā stāsta “Romantika” satikšanās ar skatītājiem klātienē, Latvijas romantiskākajās koncertvietās.
Mūzikas albuma ierakstā piedalījās mūziķi:
Madars Kalniņš – pianists
Norberts Skraucis – kontrabasists
Jānis Kalniņš – ģitārists
Artis Orubs – bundzinieks
Viesmākslinieks – Atis Zviedris
Albums ieskaņots ierakstu studijā “AlejaRecords”
Skaņu inženieris - Reinis Kārkliņš
Izdevējs - Musica Baltica. Vēl viena veiksmīga sadarbība un no sirds pateicība par uzticēšanos.
Tāpat, pateicība KKF ( Kultūrkapitāla Fonds) bez kuriem nebūtu iespējama šī projekta realizācija.
Informācija sekos: https://www.facebook.com/ievakerevicamusic/
@IevaKerevicaMusic
Foto dizains: Nora Jumiķe
Relīzi sarakstīja: Līga Robežniece
I_K_Management
29150283
2023. gada 23. janvāris
Mārīte Dombrovska. Solfedžo 3. klasei
Krājumā atrodamas komponistes, solfedžo un mūzikas teorijas pedagoģes Mārītes Dombrovskas oriģinālmelodijas dziedāšanai solfedžo stundās. Dziedot melodijas, audzēkņi atkārtos jau zināmās tonalitātes, kā arī iemācīsies jaunas – La mažors, fadiēz minors, Mibemol mažors, do minors. Iepazīs jaunu ritma grupu ti-tiri, tiri-ti, taktsmēru 3/8, pilnveidos prasmi dziedāt basa atslēgā un apgūs divbalsīgus vingrinājumus. Intonatīvajā un ritma ziņā dažādas grūtības pakāpes melodijas ir sacerētas atbilstoši 3. klases prasībām. Pielikumā pieejamas latviešu tautasdziesmas, kuras var dziedāt gan ar nošu nosaukumiem, gan arī ar vārdiem.
https://www.musicabaltica.com/solfedzo-3-klasei.html
Dzimšanas dienā sūtām sirsnīgus sveicienus un laba vēlējumus komponistei
Selgai Mencei!
https://www.musicabaltica.com/kora-muzika.html?komponists=857
Koncerts čellam ar orķestri Nr. 2
Čellkoncerta tematisko un noskaņu loku komponists Arturs Maskats atradis Viljama Šekspīra dzejā – “Sonetos”. Katru skaņdarba attīstības posmu iezīmēs kāda rinda no šiem ģeniālajiem dzejoļiem, kuros Šekspīrs apcer mīlestību un cilvēka dzīves ritumu, laika nemainīgo varu.
Čellkoncerts tapa pēc festivāla “Čello Cēsis” pasūtinājuma. Pirmatskaņojums notika festivāla Gala koncertā talantīgā latviešu jaunās paaudzes čellista Kristapa Berga atskaņojumā, kurš bija arī iniciators skaņdarba pasūtināšanai un cieši sadarbojies ar Arturu Maskatu tā tapšanas gaitā.
Senā daudzbalsība un etniskā vēsture
Grāmata Mārtiņš Boiko "Senā daudzbalsība un etniskā vēsture". Rakstu izlase I" veltīta latviešu/Baltijas tradicionālajai mūzikai, pirmām kārtām – vokālajai daudzbalsībai un tās etniski vēsturiskajiem aspektiem. Grāmatā ietvertie raksti (kopskaitā astoņi) ir pārsvarā jau svešvalodās (angļu, vācu, krievu) publicētu tekstu latviskotas un pārstrādātas versijas, taču trijos gadījumos runa ir par agrāk nepublicētiem tekstiem, no kuriem divi ir liela apjoma. Visvairāk uzmanības pievērsts vokālajam burdonam (tā vēsturei, sistemātikai, lauka pētījumos iegūtajai lietojuma ainai), taču skatītas arī lietuviešu sutartines un nedaudzās dokumentācijas, kas rāda to līdzinieces Latvijā, kā arī stilu mijiedarbība Baltijas telpā. Divi raksti sniedz pienesumu vokālās daudzbalsības teorijā.
Grāmata nākusi klajā ar Valsts Kultūrkapitāla Fonda atbalstu, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atbalstu.
2022. gada 11. un 12. novembrī Holandes pilsētā Cvollē (Zwolle) notika nu jau regulārs divu dienu koru festivāls. To organizē gados jauns holandiešu diriģents Ēriks Korterinks (Erik Korterink) sadarbībā ar Cvolles pilsētas Dominikāņu klosteri, kurš nodrošina ar mēģinājumu un meistarklašu telpām, un iespaidīgo baznīcu noslēguma koncertam. Šāds pasākums tur notiek ik pēc diviem gadiem un šis bija jau trešais. Pasākuma dienās notiek koru meistarklases, uzaicinot kādu ārzemju diriģentu, kas strādā tikai ar VIENA komponista darbiem, otrās dienas vakarā ir koncerts. Pirmajā reizē festivāls tika veltīts Džeimsa Makmilana (James MacMillan), otrajā reizē Mortena Lauridsena (Morten Lauridsen), šogad manai mūzikai.
Šī gada meistarklasēs piedalījās 5 holandiešu kori – cik saprotu, izvēlēti speciāli tiek dažāda līmeņa kori. Tā notika arī šogad – kori bija dažāda līmeņa – sākot no absolūti amatieriska senioru vecuma kora, un beidzot ar kori, kurš dziedāja darbus, kurus esmu rakstījis starptautiskiem koru konkursiem.
Otrās festivāla dienas vakarā notiek liels koncerts, kurā dalību ņem visi kori, kuri meistarklasēs ar pieaicinātā diriģenta palīdzību savus darbus ir vēl noslīpējuši. Šī gada viesdiriģents bija Pols Smits (Paul Smith), kurš ir pazīstams ar savu darbību slavenajā britu ansamblī “Voces 8”. Neskatoties uz viesdiriģenta darbu ar koriem, koncertā tos tomēr diriģē viņu pašu diriģenti. Šī gada koncerts bija iespaidīgs ar savu garumu – gandrīz divas stundas bez pārtraukuma – koru dziedāšanu ik pa brīdim iekrāsojot ar instrumentāliem skaņdarbiem. Interesanti, ka dziesmu skaitā bija arī viens mans darbs latviski, kas tika izpildīts apbrīnojami labā latviešu izrunā – kā izrādījas, dziedātāji bija konsultējušies ar kādu Cvollē dzīvojošu latviešu dāmu. Noslēgumā viens darbs (O radix Jesse) tika izpildīts visiem koriem to atskaņojot kopā – samērā iespaidīgi, jo to dziedāja aptuveni 150 dalībnieku liels koris.
Kopumā jāsaka, ka atmosfēra šajā pasākumā ir brīnišķīga, kordziedātāji un diriģenti ir ļoti atsaucīgi, un ļoti interesējas gan par visu, kas saistīts ar dziesmu izpildīšanu, gan par Latviju, mūsu tautu, mūsu valodu un vēsturi.
Rihards Dubra
"ZIEMASSVĒTKU NAKTS" UN "ZIEMAS SVĒTKOS"
Komponists Andris Kontauts sadarbībā ar nošu izdevniecību Musica Baltica svētku laikā piedāvā divus brīnišķīgus izdevumus solobalsij un bērnu/sieviešu korim ar pavadījumu.
Lai skaisti, balti un mierpilni Ziemassvētki.
ATTENDE DOMINE
Renāte Stivriņa
Attende Domine tapis ērģelēm 2019.gada rudenī, pēc poļu koncertērģelnieka Kamila Mikas ierosinājuma, pirmatskaņojumu piedzīvojot 21.09.2019. Mariana Savas Poļu Ērģeļmūzikas festivālā, Krakovā, Polijā (1. Festiwal Polskiej Muzyki Organowej im. Mariana Sawy w Krakowie). Kā iedvesmas avots kalpojis Gavēņa laika gregoriskā dziedājuma materiāls ar tādu pašu nosaukumu, apspēlēts, quasi improvizēts, brīvi plūstošs un īsām nopūtu frāzēm elpojošs, apvienojot konkrētas ritmiskas figurācijas ar ad libitum posmiem. Sv. Akvīnas Toma Adoro te devote citāts nāk kā gandarīšanas jēga un piepildījums, ar imitāciju palīdzību nepiespiesti sagatavojot kulminācijai.
DZIESMAS KORIEM AR PAVADĪJUMU
Izdots XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku krājums "DZIESMAS KORIEM AR PAVADĪJUMU"
RUDENS DEJA
Rudenīgās noskaņās kopā ar komponista Alvila Altmaņa skaņdarbu mežragam ar klavierēm "Rudens deja".
https://www.musicabaltica.com/tango-rudens-deja.html
MUSICA BALTICA INFORMĒ!
Cienījamie koru vadītāji, diriģenti, dziedātāji un draugi! Visi ar
nepacietību gaidām lielo vasaras notikumu -
XXVII VISPĀRĒJOS LATVIEŠU DZIESMU UN XVII DEJU SVĒTKUS.
Lai sagatavošanās lielajam iznācienam būtu ar smaidu un
patīkama, Musica Baltica kolektīvs vēlas, lai krājuma "Tīrums"
saņemšanas kartība noritētu pēc iespējas ātrāk un
saprotamāk,tādēļ lūdzam ieskatīties mūsu ziņojuma attēlā.
Esam pārliecināti, ka kopkoris skanēs fantastiski, jo
LATVIJA IR ZEME, KAS DZIED!!!
JAUNS IZDEVUMS ĒRĢEĻMŪZIKAS CIENĪTĀJIEM
Orgelbüchlein – projektā tiek papildināts un pabeigts J.S.Baha iesāktais darbs “Orgelbüchlein”. Šajā “Mazajā Ērģeļgrāmatiņā” Bahs bija iecerējis iekļaut 164 korāļprelūdijas, no kurām viņam izdevās īstenot tikai ceturto daļu. Lapaspusēs, kurās bija paredzētas pārējās prelūdijas, bijis uzrakstīts tikai nosaukums. Ērģelnieks Viljams Vaitheds pasūtīja vairākiem mūsdienu komponistiem darbus, kas trūkstošās lapaspuses papildinātu. Rezultātā ir radies iespaidīgs korāļprelūdiju krājums sešos sējumos. Vairāk informācijas par projektu ir atrodamas:
https://orgelbuechlein.co.uk/about
Izdevumu iegādāties iespējams spiežot uz zemāk esošo adresi:
https://www.musicabaltica.com/the-orgelbuchlein-project-volume-3-chorales-61-86.html
PORCELĀNA SONĀTE
Porcelāna sonāte sacerēta 2022. gadā un veltīta manām un mūsu atmiņām par Rīgas
porcelāna fabrikas brīnišķīgajiem ražojumiem.
Sonātes četras daļas ir programmatiskas. I daļa Rīta tējas krūze ir ar spirgtu un darbīgu noskaņu
sonātes formā. II daļa Cukurtrauks bez vāciņa sacerēta tikai vienai – kreisajai rokai un
melanholiski vēsta par cukurtrauka ilgām pēc sava vāciņa, par cilvēku sapņiem pēc pilnības un
veseluma. III daļa Ziedu vāze ar rokas gleznojumiem. Lai arī porcelāna rakstu veidošanā dažādos
laikos tika izmantotas dažādas tehnikas, visskaistākās un vērtīgākās ir porcelāna lietas, kuras ar
smalku otiņu ir apgleznojuši mākslinieki. Kā gleznojumu ar roku attēlot mūzikā? IV daļa Apzeltīta
kafijas servīze vakaram – tas ir mirdzums, prieks, dažnedažādas spožas un virpuļojošas skaņu
krāsas.
Ilona Breģe
STRAZDA DZIESMAS
Izdevniecība Musica Baltica sadarbībā ar komponistu Jāni Strazdu izdod dziesmu krājumu "Strazda dziesmas"
Komponista Jāņa Strazda dziesmu izlasē iekļautas 56 dziesmas, kas tapušas periodā no 1998-2022. Daiga Mazvērsīte krājuma priekšvārdā raksta: “Strazda pirmajā brīdī vienkāršās melodijas uzreiz kļūst tuvas, paliek atmiņā, viņa dziesmas caurstrāvo sirds siltums, reizē tās ir kā draudzīgs rokasspiediens vai glāsts un pamudinājums raudzīties uz dzīvi ar gaišāku skatu. Lai kādas iespējas nepiedāvātu modernās kompozīcijas tehnikas, ikvienā Jāņa sacerējumā galvenais izteiksmes līdzeklis ir un paliek spilgta, trāpīga un plastiska melodija, kā arī Strazds ar pietāti un bijību izturas pret dzeju, jo vārdi palīdz melodijai, un otrādi, turklāt abu saplūsmei jābūt dabiskai.”
Dziesmu krājuma izdošanu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde
KOPĀ AUGŠUP
Izdots XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” repertuāra krājums.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” repertuāra krājums, kurā kopā iekļautas 33 latviešu komponistu oriģināldziesmas un latviešu tautas dziesmu apdares jauktajiem, sieviešu un vīru koriem.
Krājuma izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds
IZDOTS EMĪLA DĀRZIŅA SOLODZIESMU KRĀJUMS
„Notis ne ar tinti, bet ar sirds asinīm rakstīt,” teicis latviešu mūzikas klasiķis Emīls Dārziņš, kura solodziesmu krājumu nule laidusi klajā izdevniecība Musica Baltica.
Emīls Dārziņš (1875–1910) ir sacerējis 19 solodziesmas ar mūsu dzejas klasiķu Jāņa Poruka, Rūdolfa Blaumaņa, Viļa Plūdoņa u. c. tekstiem. Diemžēl divas no solodziesmām ir gājušas nebūtībā. Zināms, ka Dārziņa solodziesmu publicējums vienā krājumā izdots tikai divas reizes – pirms vairāk nekā pusgadsimta (Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1950 un 1959). Turklāt pirmajā no minētajiem izdevumiem nav iespiesta dziesma Tevi atstāju.
Nule izdotajā krājumā rodamās 17 solodziesmas ir balstītas uz 20. gs. sākumā iespiestajiem pirmizdevumiem
(pa vienai dziesmai), kuru publicēšanu piedzīvojis pats komponists (izņemot dziesmu Pazudusi laimīte, kas izdota jau pēc viņa aiziešanas). Krājumā iekļauti arī divi nepabeigtās operas Rožainās dienas dziedājumi – Mātes dziesma un Serenāde. Pēdējais no tiem ir pirmpublicējums.
„Jaunā izdevuma viens no mērķiem – dot interesentiem iespēju it kā Emīla Dārziņa acīm paraudzīties uz nošu materiālu un zināmā mērā atbrīvoties no tiem uzslāņojumiem, kuri radušies laika gaitā – dažādos atsevišķu dziesmu izdevumos atrodamajiem redaktoru labojumiem, dažkārt neprecizitātēm dzejas tekstā, nošu rakstā, atsevišķos gadījumos arī dinamisko zīmju un štrihu pielietojumā,” raksta priekšvārda autors, pianists, profesors Ventis Zilberts, kuram latviešu mūzikas atskaņošana allaž ir bijusi goda lieta.
Krājuma komentāru sadaļā pieejamas ziņas par dziesmu tekstu autoriem, dziesmu tekstu tulkojumi angļu valodā,
Emīla Dārziņa divu zudušo dziesmu teksti un skaidrojumi par būtiskākajām atšķirībām nošu rakstā un arī tekstos dažādos izdevumos, kuri tikuši lietoti līdz šim.
Krājuma izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Emīla Dārziņa mūzikas skola.
www_Emīla Dārziņa solodziesmu krājums
80 LAPPUSES APKĀRT ZEMESLODEI III
Turpinās aizraujošais muzikālais ceļojums, kas nu jau nonācis līdz skaņdarbu cikla III daļai. Iedvesmojoties no Žila Verna slavenās grāmatas, tika apceļotas gan vairākas Rietumeiropas valstis, gan Ziemeļvalstis un Krievija, taču iesākām un pabeidzām savu ceļojumu Latvijā. Arī cikla III daļā sāksim ceļojumu Latvijā un atgriezīsimies tajā, paviesojoties tropu mežā, nonākot taifūna varā, bet laimīgi sasniedzot Ķīnu un Sanfrancisko. Arī šajā izdevumā piedalījies mākslinieks Dāvis Ozols un par atjautības jautājumiem un atbildēm ir parūpējusies Inese Velme.
ILZE ARNE
LĪGO DZIESMAS
"Līgo dziesmas" jauktajam korim ar klavieru pavadījumu
Izdevniecība Musica Baltica sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu klajā laidusi krājumu "Līgo dziesmas" jauktajam korim ar klavieru pavadījumu. Krājumā iekļautas 7 dziesmas ar latviešu tautasdziesmu vārdiem.
SKAŅDARBI BAZNĪCAI
Izdots komponista Imanta Mežaraupa ērģeļmūzikas krājums ''Skaņdarbi baznīcai''
Komponista Imanta Mežaraupa dzīves ceļš un mūzikas stilistika ir kā kontrastu pilna ainava, kas gleznota gan spilgtiem otas triepieniem, gan maigām pasteļkrāsas līnijām. Viens no atslēgas vārdiem, izzinot viņa personību un mūziku, ir dualitāte. Tā mantota jau šūpulī, komponistam piedzimstot trimdas latviešu ģimenē Filadelfijā. Tilts starp dzimteni Ameriku un tēvzemi Latviju jau pašos pamatos ir veidojis Mežaraupa personību. To saklausām viņa mūzikā, kurā saplūst džeza ietekmes, avangarda strāvojumi un latviešu tautas mūzika. Dualitāte ir jaušama arī intelektuālā un emocionālā elementa apvienojumā, ko stiprinājušas eksakto inženierzinātņu studijas agrā jaunībā. Dualitāte rodama arī Imanta Mežaraupa ērģeļmūzikas krājumā, kurā ikviens ērģelnieks varēs atrast mūziku dažādam pielietojumam. Melodiski, demokrātiskas ievirzes skaņdarbi bagātinās ikvienu dievkalpojumu; izvērsti skaņdarbi, kuros klātesošs ir spraigs dramatisms un jaunu krāsu meklējumi, lieliski papildinās koncerta programmas. Krājumā ietverti darbi gan ērģelēm solo, gan ērģelēm ar instrumentu, balsi un kori.
Gundega Šmite
https://www.musicabaltica.com/skandarbi-baznicai.html
Grāmatas „Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" atvēršanas svētku retrospekcija.
28. jūlija pēcpusdienā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē notika grāmatas „Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" atvēršanas svētki. Pasākumu vadīja un ievadvārdus teica muzikologs Arvīds Bomiks. Klātesošos uzrunāja grāmatas autore Inga Jēruma, izdevniecības Musica Baltica Valdes locekles Solvita Sējāne, Valdes locekle un grāmatas redaktore Lilija Zobens, redaktore Mārīte Dombrovska un Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. Skanēja Helmera Pavasara instrumentālā un vokālā kamermūzika, ko atskaņoja Liene Denisjuka-Straupe (flauta), Paula Šūmane (vijole), Laura Kancāne (soprāns) un Ventis Zilberts (klavieres). Venta Zilberta sniegumā izskanēja pirmatskaņojums Latvijā – Mazā albūmlapa Andante con moto klavierēm.
Grāmata „Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" ir vērtīga kultūrvēsturiska liecība. Līdztekus autores stāstījumam grāmatā iekļauti dokumentāli materiāli, tostarp vēstules, periodisko izdevumu fragmenti un fotogrāfijas. Grāmatu bagātina Helmera Pavasara skaņdarbu saraksts un diskogrāfija, ko sastādījis muzikologs Arvīds Bomiks. Dizainu veidojusi māksliniece Gundega Kalendra. Grāmata izdota ar Helmera Pavasara piemiņas fonda finansiālu atbalstu.
Helmers Pavasars (1903–1998) – latviešu komponists, diriģents, vijolnieks, ērģelnieks, pedagogs, mūzikas apskatnieks un sabiedrisks darbinieks; Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas laureāts un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesors.
Dzimis 1903. gada 19. maijā Lejasciemā. Muzikālo izglītību ieguvis Cēsu un Valmieras mūzikas skolās un Latvijas Konservatorijā, kur mācījies kompozīciju, vijolspēli un diriģēšanu.
Trīsdesmitajos gados aktīvi darbojas gan Valmierā, gan Cēsīs. Strādā par pedagogu Cēsu Mūzikas skolā, dibina Cēsu simfonisko orķestri, no 1934. gada ir Cēsu Tautas konservatorijas direktors. Ir arī Cēsu Skolotāju institūta (1938–1940) un Latvijas Konservatorijas mācībspēks (1940–1944, docents). Karš pārvelk pāri svītru radošajiem plāniem un iecerēm. Pavasaru ģimene 1944. gadā Latviju pamet un dodas svešumā. Vispirms bēgļu gaitas Vācijā, bet kopš 1954. gada par ģimenes dzīvesvietu kļūst Londona. Helmers Pavasars spēlē ērģeles, komponē, vada vīru kori Bredfordā.
Komponista daiļrades pūrā ir skaņdarbi simfoniskajam un pūtēju orķestriem, vokālā un instrumentālā kamermūzika, skaņdarbi ērģelēm, kordziesmas, kantātes un citi darbi.
HELMERS PAVASARS
Grāmatas "Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" atvēršanas svētki (20.07.2022)
Ceturtdien, 28. jūlijā plkst. 16:00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē notiks Ingas
Jērumas grāmatas Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks atvēršanas svētki.
LAIKA UPĒ - ES
Iznācis krājums „Laika upē - es” zēnu, meiteņu un jauktajiem koriem (04.07.2022)
Krājumā “Laika upē – es” apkopotas latviešu komponistu un dzejnieku radītās, izdziedātās un arī vēl nedziedātās kora dziesmas, kuras pēc Valsts izglītības satura centra (līdz 2009. gadam – Valsts jaunatnes iniciatīvu centra) pasūtījuma veltītas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku svarīgākajam notikumam – koncertiem Mežaparka Lielajā estrādē jaunajā 21. gadsimtā (no 2000. gada līdz 2022. gadam). Krājums izdots sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC).
Krājumā “Laika upē - es” apkopotas mūsu latviešu komponistu un dzejnieku radītās, izdziedātās un arī vēl nedziedātās kora dziesmas, kuras pēc Valsts izglītības satura centra (līdz 2009.gadam - Valsts jaunatnes iniciatīvu centra) pasūtījuma veltītas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku svarīgākajam notikumam – koncertiem Mežaparka Lielajā estrādē jaunajā 21.gadsimtā (no 2000.gada līdz 2022.gadam). Radītas dziesmas zēnu koriem, meiteņu koriem, jauktajiem koriem un kopkorim saskaņā ar katra koncerta māksliniecisko koncepciju, kā arī atbilstoši tā brīža aktuālajam, raksturīgajam, vērtīgajam un svarīgajam jauniešu skatījumā.
Kā ģimeni vieno ar mīlestību klāts galds, tā paaudzes vieno no sirds dziedātas dziesmas. Pie šī galda vijas atmiņu stāsti paaudzēs par svētku gājienu tautastērpā un ziedu vainagu galvā, par saules staru neremdināmā siltuma un vasaras pēkšņā lietus sarīkotajiem pārbaudījumiem. Par lepnuma svētajām trīsām kopkorī Mežaparka koku un cilvēku ielokā. Tur sarunājas māte un tēvs, meitas un dēli, brāļi un māsas, un kaimiņi, un novadnieki. Plaukst mīļas, sirsnīgas prieka un dziesmu atmiņas mūža garumā.
Gadu gaitā izveidojusies cieša sadarbība ar dzejniekiem Māru Zālīti, Inesi Zanderi, Jāni Peteru, ar komponistiem Raimondu Paulu, Zigmaru Liepiņu, Selgu Menci, Ilzi Arni, Jāni Lūsēnu, Arturu Maskatu, Ēriku Ešenvaldu, Valtu Pūci, Uldi Marhilēviču, Kārli Lāci, Renāru Kauperu, Jāni Aišpuru, Līgu Celmu - Kursieti, Lauru Jēkabsoni, Andri Sējānu, Valdi Zilveri.
Paldies par atsaucību Autoriem, paldies, ka spējāt radīt tik daudz brīnišķīgu, mūsdienīgu darbu mūsu skolu jaunatnei!
Paldies gandrīz 500 mūzikas skolotājiem, skolu koru diriģentiem par ilgstošo, pašaizliedzīgo un pacietīgo darbu, izkopjot un saglabājot Latvijas kora dziedāšanas tradīciju, liekot pamatus un audzinot mīlestību dziedāt!
Pārmantojamība, pēctecība, tradīcijas. Stipri un pamatoti vārdi, ja runā par Latviju. Tā Latvija, kura ir “sakopta, ziedoša” (S. Brice), ir arī dziedoša. Tāpēc ka dziesmām ir patiesi vārdi un patiess skanējums. “Es gribu būt Dziesmu svētkos,” tā saka visi, kas jūt un zina – Latvija, mūsu gara spēka drošais balsts mūžu mūžos, atkal gaida.