Valoda

(+371) 29135391

Mans grozs

Ziņas

DZIESMAS KORIEM AR PAVADĪJUMU

Izdots XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku krājums "DZIESMAS KORIEM AR PAVADĪJUMU"

 

 

https://www.musicabaltica.com/xxvii-visparejo-latviesu-dziesmu-un-xvii-deju-svetki-dziesmas-korim-ar-pavadijumu.html

RUDENS DEJA

Rudenīgās noskaņās kopā ar komponista Alvila Altmaņa skaņdarbu mežragam ar klavierēm "Rudens deja".

 

https://www.musicabaltica.com/tango-rudens-deja.html

 

  MUSICA BALTICA INFORMĒ!

   Cienījamie koru vadītāji, diriģenti, dziedātāji un draugi! Visi ar

   nepacietību gaidām lielo vasaras notikumu - 

   XXVII VISPĀRĒJOS LATVIEŠU DZIESMU UN XVII DEJU SVĒTKUS.

   Lai sagatavošanās lielajam iznācienam būtu ar smaidu un

   patīkama, Musica Baltica kolektīvs vēlas, lai krājuma "Tīrums"

   saņemšanas kartība noritētu pēc iespējas ātrāk  un

   saprotamāk,tādēļ lūdzam ieskatīties mūsu ziņojuma attēlā.

   Esam pārliecināti, ka kopkoris skanēs fantastiski, jo

   LATVIJA IR ZEME, KAS DZIED!!!

JAUNS IZDEVUMS ĒRĢEĻMŪZIKAS CIENĪTĀJIEM

Orgelbüchlein – projektā tiek papildināts un pabeigts J.S.Baha iesāktais darbs “Orgelbüchlein”. Šajā “Mazajā Ērģeļgrāmatiņā” Bahs bija iecerējis iekļaut 164 korāļprelūdijas, no kurām viņam izdevās īstenot tikai ceturto daļu. Lapaspusēs, kurās bija paredzētas pārējās prelūdijas, bijis uzrakstīts tikai nosaukums. Ērģelnieks Viljams Vaitheds pasūtīja vairākiem mūsdienu komponistiem darbus, kas trūkstošās lapaspuses papildinātu. Rezultātā ir radies iespaidīgs korāļprelūdiju krājums sešos sējumos. Vairāk informācijas par projektu ir atrodamas: 

https://orgelbuechlein.co.uk/about

Izdevumu iegādāties iespējams spiežot uz zemāk esošo adresi:

https://www.musicabaltica.com/the-orgelbuchlein-project-volume-3-chorales-61-86.html

PORCELĀNA SONĀTE

Porcelāna sonāte sacerēta 2022. gadā un veltīta manām un mūsu atmiņām par Rīgas
porcelāna fabrikas brīnišķīgajiem ražojumiem.

Sonātes četras daļas ir programmatiskas. I daļa Rīta tējas krūze ir ar spirgtu un darbīgu noskaņu
sonātes formā. II daļa Cukurtrauks bez vāciņa sacerēta tikai vienai – kreisajai rokai un
melanholiski vēsta par cukurtrauka ilgām pēc sava vāciņa, par cilvēku sapņiem pēc pilnības un
veseluma. III daļa Ziedu vāze ar rokas gleznojumiem. Lai arī porcelāna rakstu veidošanā dažādos
laikos tika izmantotas dažādas tehnikas, visskaistākās un vērtīgākās ir porcelāna lietas, kuras ar
smalku otiņu ir apgleznojuši mākslinieki. Kā gleznojumu ar roku attēlot mūzikā? IV daļa Apzeltīta
kafijas servīze vakaram – tas ir mirdzums, prieks, dažnedažādas spožas un virpuļojošas skaņu
krāsas.


Ilona Breģe

https://www.musicabaltica.com/porcelana-sonate.html

STRAZDA DZIESMAS

Izdevniecība Musica Baltica sadarbībā ar komponistu Jāni Strazdu izdod dziesmu krājumu "Strazda dziesmas"

 Komponista Jāņa Strazda dziesmu izlasē iekļautas 56 dziesmas, kas tapušas periodā no 1998-2022. Daiga Mazvērsīte krājuma priekšvārdā raksta: “Strazda pirmajā brīdī vienkāršās melodijas uzreiz kļūst tuvas, paliek atmiņā, viņa dziesmas caurstrāvo sirds siltums, reizē tās ir kā draudzīgs rokasspiediens vai glāsts un pamudinājums raudzīties uz dzīvi ar gaišāku skatu. Lai kādas iespējas nepiedāvātu modernās kompozīcijas tehnikas, ikvienā Jāņa sacerējumā galvenais izteiksmes līdzeklis ir un paliek spilgta, trāpīga un plastiska melodija, kā arī Strazds ar pietāti un bijību izturas pret dzeju, jo vārdi palīdz melodijai, un otrādi, turklāt abu saplūsmei jābūt dabiskai.”

Dziesmu krājuma izdošanu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde

https://www.musicabaltica.com/strazda-dziesmas.html

KOPĀ AUGŠUP

Izdots XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” repertuāra krājums.

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” repertuāra krājums, kurā kopā iekļautas 33 latviešu komponistu oriģināldziesmas un latviešu tautas dziesmu apdares jauktajiem, sieviešu un vīru koriem.

Krājuma izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds

www_Kopā augšup

IZDOTS EMĪLA DĀRZIŅA SOLODZIESMU KRĀJUMS

„Notis ne ar tinti, bet ar sirds asinīm rakstīt,” teicis latviešu mūzikas klasiķis Emīls Dārziņš, kura solodziesmu krājumu nule laidusi klajā izdevniecība Musica Baltica.

              Emīls Dārziņš (1875–1910) ir sacerējis 19 solodziesmas ar mūsu dzejas klasiķu Jāņa Poruka, Rūdolfa Blaumaņa, Viļa Plūdoņa u. c. tekstiem. Diemžēl divas no solodziesmām ir gājušas nebūtībā. Zināms, ka Dārziņa solodziesmu publicējums vienā krājumā izdots tikai di­vas reizes – pirms vairāk nekā pusgadsimta (Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1950 un 1959). Turklāt pirmajā no minētajiem izdevumiem nav iespies­ta dziesma Tevi atstāju.

Nule izdotajā krājumā rodamās 17 solodziesmas ir balstītas uz 20. gs. sākumā iespiestajiem pirmizdevumiem

(pa vienai dziesmai), kuru publicēšanu piedzīvojis pats komponists (izņemot dziesmu Pazudusi laimīte, kas izdota jau pēc viņa aiziešanas). Krājumā iekļauti arī divi nepabeigtās operas Rožai­nās dienas dziedājumi – Mātes dziesma un Serenāde. Pēdējais no tiem ir pirmpublicējums.

„Jaunā izdevuma viens no mērķiem – dot interesentiem iespēju it kā Emīla Dārziņa acīm paraudzīties uz nošu materiālu un zināmā mērā atbrīvoties no tiem uzslāņojumiem, kuri radušies laika gaitā – dažādos atsevišķu dziesmu izdevumos atrodamajiem redaktoru laboju­miem, dažkārt neprecizitātēm dzejas tekstā, nošu rakstā, atsevišķos gadījumos arī dinamisko zīmju un štrihu pielietojumā,” raksta priekšvārda autors, pianists, profesors Ventis Zilberts, kuram latviešu mūzikas atskaņošana allaž ir bijusi goda lieta.

Krājuma komentāru sadaļā pieejamas ziņas par dziesmu tekstu autoriem, dziesmu tekstu tulkojumi angļu valodā,

Emīla Dārziņa divu zudušo dziesmu teksti un skaidrojumi par būtiskākajām atšķirībām nošu rakstā un arī tekstos dažādos izdevu­mos, kuri tikuši lietoti līdz šim.

Krājuma izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Emīla Dārziņa mūzikas skola.

www_Emīla Dārziņa solodziesmu krājums

 

80 LAPPUSES APKĀRT ZEMESLODEI III

Turpinās aizraujošais muzikālais ceļojums, kas nu jau nonācis līdz skaņdarbu cikla III daļai. Iedvesmojoties no Žila Verna slavenās grāmatas, tika apceļotas gan vairākas Rietumeiropas valstis, gan Ziemeļvalstis un Krievija, taču iesākām un pabeidzām savu ceļojumu Latvijā. Arī cikla III daļā sāksim ceļojumu Latvijā un atgriezīsimies tajā, paviesojoties tropu mežā, nonākot taifūna varā, bet laimīgi sasniedzot Ķīnu un Sanfrancisko. Arī šajā izdevumā piedalījies mākslinieks Dāvis Ozols un par atjautības jautājumiem un atbildēm ir parūpējusies Inese Velme.

ILZE ARNE

www_80-lappuses-apkart-zemeslodei_III

LĪGO DZIESMAS

"Līgo dziesmas" jauktajam korim ar klavieru pavadījumu        

 Izdevniecība Musica Baltica sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu klajā laidusi krājumu "Līgo dziesmas" jauktajam korim ar klavieru pavadījumu. Krājumā iekļautas 7 dziesmas ar latviešu tautasdziesmu vārdiem.

www_Līgo_dziesmas

SKAŅDARBI BAZNĪCAI

Izdots komponista Imanta Mežaraupa ērģeļmūzikas krājums ''Skaņdarbi baznīcai''            

Komponista Imanta Mežaraupa dzīves ceļš un mūzikas stilistika ir kā kontrastu pilna ainava, kas gleznota gan spilgtiem otas triepieniem, gan maigām pasteļkrāsas līnijām. Viens no atslēgas vārdiem, izzinot viņa personību un mūziku, ir dualitāte. Tā mantota jau šūpulī, komponistam piedzimstot trimdas latviešu ģimenē Filadelfijā. Tilts starp dzimteni Ameriku un tēvzemi Latviju jau pašos pamatos ir veidojis Mežaraupa personību. To saklausām viņa mūzikā, kurā saplūst džeza ietekmes, avangarda strāvojumi un latviešu tautas mūzika. Dualitāte ir jaušama arī intelektuālā un emocionālā elementa apvienojumā, ko stiprinājušas eksakto inženierzinātņu studijas agrā jaunībā. Dualitāte rodama arī Imanta Mežaraupa ērģeļmūzikas krājumā, kurā ikviens ērģelnieks varēs atrast mūziku dažādam pielietojumam. Melodiski, demokrātiskas ievirzes skaņdarbi bagātinās ikvienu dievkalpojumu; izvērsti skaņdarbi, kuros klātesošs ir spraigs dramatisms un jaunu krāsu meklējumi, lieliski papildinās koncerta programmas. Krājumā ietverti darbi gan ērģelēm solo, gan ērģelēm ar instrumentu, balsi un kori.

Gundega Šmite

https://www.musicabaltica.com/skandarbi-baznicai.html

 

 

Grāmatas „Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" atvēršanas svētku retrospekcija.

28. jūlija pēcpusdienā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē notika grāmatas „Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" atvēršanas svētki. Pasākumu vadīja un ievadvārdus teica muzikologs Arvīds Bomiks. Klātesošos uzrunāja  grāmatas autore Inga Jēruma, izdevniecības Musica Baltica Valdes locekles Solvita Sējāne, Valdes locekle un grāmatas redaktore Lilija Zobens, redaktore Mārīte Dombrovska un Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. Skanēja Helmera Pavasara instrumentālā un vokālā kamermūzika, ko atskaņoja Liene Denisjuka-Straupe (flauta), Paula Šūmane (vijole), Laura Kancāne (soprāns) un Ventis Zilberts (klavieres). Venta Zilberta sniegumā izskanēja pirmatskaņojums Latvijā – Mazā albūmlapa Andante con moto klavierēm.

Grāmata „Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" ir vērtīga kultūrvēsturiska liecība. Līdztekus autores stāstījumam grāmatā iekļauti dokumentāli materiāli, tostarp vēstules, periodisko izdevumu fragmenti un fotogrāfijas. Grāmatu bagātina Helmera Pavasara skaņdarbu saraksts un diskogrāfija, ko sastādījis muzikologs Arvīds Bomiks. Dizainu veidojusi māksliniece Gundega Kalendra. Grāmata izdota ar Helmera Pavasara piemiņas fonda finansiālu atbalstu.

Helmers Pavasars (1903–1998) – latviešu komponists, diriģents, vijolnieks, ērģelnieks, pedagogs, mūzikas apskatnieks un sabiedrisks darbinieks; Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas laureāts un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesors.
Dzimis 1903. gada 19. maijā Lejasciemā. Muzikālo izglītību ieguvis Cēsu un Valmieras mūzikas skolās un Latvijas Konservatorijā, kur mācījies kompozīciju, vijolspēli un diriģēšanu.
Trīsdesmitajos gados aktīvi darbojas gan Valmierā, gan Cēsīs. Strādā par pedagogu Cēsu Mūzikas skolā, dibina Cēsu simfonisko orķestri, no 1934. gada ir Cēsu Tautas konservatorijas direktors. Ir arī Cēsu Skolotāju institūta (1938–1940) un Latvijas Konservatorijas mācībspēks (1940–1944, docents). Karš pārvelk pāri svītru radošajiem plāniem un iecerēm. Pavasaru ģimene 1944. gadā Latviju pamet un dodas svešumā. Vispirms bēgļu gaitas Vācijā, bet kopš 1954. gada par ģimenes dzīvesvietu kļūst Londona. Helmers Pavasars spēlē ērģeles, komponē, vada vīru kori Bredfordā.
Komponista daiļrades pūrā ir skaņdarbi simfoniskajam un pūtēju orķestriem, vokālā un instrumentālā kamermūzika, skaņdarbi ērģelēm, kordziesmas, kantātes un citi darbi.

 HELMERS PAVASARS

 Grāmatas "Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" atvēršanas svētki (20.07.2022)

Ceturtdien, 28. jūlijā plkst. 16:00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē notiks Ingas
Jērumas grāmatas Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks atvēršanas svētki.

www_Helmers_Pavasars

LAIKA UPĒ - ES

Iznācis krājums „Laika upē - es” zēnu, meiteņu un jauktajiem koriem (04.07.2022)

Krājumā “Laika upē – es” apkopotas latviešu komponistu un dzejnieku radītās, izdziedātās un arī vēl nedziedātās kora dziesmas, kuras pēc Valsts izglītības satura centra (līdz 2009. gadam – Valsts jaunatnes iniciatīvu centra) pasūtījuma veltītas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku svarīgākajam notikumam – koncertiem Mežaparka Lielajā estrādē jaunajā 21. gadsimtā (no 2000. gada līdz 2022. gadam). Krājums izdots sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC).

Krājumā “Laika upē - es” apkopotas mūsu latviešu komponistu un dzejnieku radītās, izdziedātās un arī vēl nedziedātās kora dziesmas, kuras pēc Valsts izglītības satura centra (līdz 2009.gadam - Valsts jaunatnes iniciatīvu centra) pasūtījuma veltītas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku svarīgākajam notikumam – koncertiem Mežaparka Lielajā estrādē jaunajā 21.gadsimtā (no 2000.gada līdz 2022.gadam). Radītas dziesmas zēnu koriem, meiteņu koriem, jauktajiem koriem un kopkorim saskaņā ar katra koncerta māksliniecisko koncepciju, kā arī atbilstoši tā brīža aktuālajam, raksturīgajam, vērtīgajam un svarīgajam jauniešu skatījumā.

Kā ģimeni vieno ar mīlestību klāts galds, tā paaudzes vieno no sirds dziedātas dziesmas. Pie šī galda vijas atmiņu stāsti paaudzēs par svētku gājienu tautastērpā un ziedu vainagu galvā, par saules staru neremdināmā siltuma un vasaras pēkšņā lietus sarīkotajiem pārbaudījumiem. Par lepnuma svētajām trīsām kopkorī Mežaparka koku un cilvēku ielokā. Tur sarunājas māte un tēvs, meitas un dēli, brāļi un māsas, un kaimiņi, un novadnieki. Plaukst mīļas, sirsnīgas prieka un dziesmu atmiņas mūža garumā. 

Gadu gaitā izveidojusies cieša sadarbība ar dzejniekiem Māru Zālīti, Inesi Zanderi, Jāni Peteru, ar komponistiem Raimondu Paulu, Zigmaru Liepiņu, Selgu Menci, Ilzi Arni, Jāni Lūsēnu, Arturu Maskatu, Ēriku Ešenvaldu, Valtu Pūci, Uldi Marhilēviču, Kārli Lāci, Renāru Kauperu, Jāni Aišpuru, Līgu Celmu - Kursieti, Lauru Jēkabsoni, Andri Sējānu, Valdi Zilveri.

Paldies par atsaucību Autoriem, paldies, ka spējāt radīt tik daudz brīnišķīgu, mūsdienīgu darbu mūsu skolu jaunatnei!

Paldies gandrīz 500 mūzikas skolotājiem, skolu koru diriģentiem par  ilgstošo, pašaizliedzīgo un pacietīgo darbu, izkopjot un saglabājot Latvijas kora dziedāšanas tradīciju, liekot pamatus un audzinot mīlestību dziedāt!

Pārmantojamība, pēctecība, tradīcijas. Stipri un pamatoti vārdi, ja runā par Latviju. Tā Latvija, kura ir “sakopta, ziedoša” (S. Brice), ir arī dziedoša. Tāpēc ka dziesmām ir patiesi vārdi un patiess skanējums. “Es gribu būt Dziesmu svētkos,” tā saka visi, kas jūt un zina – Latvija, mūsu gara spēka drošais balsts mūžu mūžos, atkal gaida.