Valoda

(+371) 29135391

Mans grozs

Ziņas

Emilim Melngailim - 150. Korsa.

Emiļa Melngaiļa Dziesmu svētki Rucavā.

2024. gada 8. jūnijā

Dziesmas koriem ar pavadījumu un  Dziesmu krājums koriem

 

JAUNUMS

Juta Bērziņa-Zīle

VINGRINĀJUMI UN SKAŅDARBI ČELLISTIEM IESĀCĒJIEM

Krājumā iekļautie skaņdarbi ir domāti čella spēles iesācējiem (gan sagatavošanas, gan 1. klases audzēkņiem). Nepretendējot uz atklājumiem metodikā, centos izveidot pavisam vienkāršus vingrinājumus un skaņdarbus, kas galvenokārt ir paredzēti pareizas stājas izveidei, abu roku nostādīšanai un čella spēles pamatpaņēmienu apguvei. Šī paša iemesla dēļ krājumā ir iekļautas daudzas latviešu tautasdziesmas un Ziemassvētku dziesmas vienkāršās apdarēs.

 

https://www.musicabaltica.com/vingrinajumi-un-skandarbi-cellistiem-iesacejiem.html

 

Jaunumi Musica Baltica grāmatu sadaļā!

https://www.musicabaltica.com/gramatas.html

 

Musica Baltica ar VKKF atbalstu izdevusi Ādolfa Skultes 9. SIMFONIJU

 

Pieejama nošu īre.

Vairāk par nošu īri: https://www.musicabaltica.com/nosu-ire

 

 

 

XVI LATVIEŠU DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KANĀDĀ

KORA REPERTUĀRA GRĀMATAS VAR SAŅEMT MUSICA BALTICA VEIKALĀ IEPRIEKŠ SAZINOTIES:  Tālr. (+371) 67275575, 29135391; musicshop@musicabaltica.com

 

 

(Ņemiet vērā veikala darba laikus svētku nedēļā)

 

 

 

Andra Dzenīša opusa ''Lūgšana'' pirmatskaņojums

Latvijas Radio koris

Diriģents Sigvards Kļava

 

https://radiokoris.lv/lv/koncerti/notikums/nakts-lugsana/3483/

Imanta Ramiņa 80 gadu jubilejas koncerts

Valsts Akadēmiskais koris "Latvija",

Liepājas Simfoniskais orķestris,

Solistes - Laura Zariņa (vijole), Viktorija Majore (soprāns), Oksana Ņikitjuka (mecosoprāns),

Diriģents - Māris Sirmais

Programmā Imanta Ramiņa Koncerta vijolei un orķestrim pirmatskaņojums Latvijā un spilgtākie skaņdarbi korim.

 

Piektdiena, 10. Novembris, plkst. 19.00, Ventspils koncertzāle “Latvija”

RĪGAS GRĀMATU SVĒTKI

Izdevniecība Musica Baltica, Rīgas grāmatu svētki 2023 ietvaros, piedāvās grāmatas un nošu grāmatas - gan bērniem, gan lietpratējiem, gan dažādiem mūzikas instrumentiem un balsij.

Uz tikšanos 3. un 4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

 

Informācija par Rīgas grāmatu svētkiem ⬆️


   Ērģelniece Lelde Krastiņa un izdevniecības

   Musica Baltica direktore Solvita Sējāne

No kreisās: rakstniece Inga Jēruma, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 3. kursa audzēkne Alīna Johansone, absolvents Henrijs Kozlovskis, izdevniecības Musica Baltica direktore Solvita Sējāne.

No kreisās: vijolnieks Andris Riekstiņš, komponiste Mārīte Dombrovska un ērģelniece Lelde Krastiņa.

Vējainajā 14. oktobra pievakarē Sv. Jāņa baznīcā gaišā un mierīgā gaisotnē noritēja Helmera Pavasara 120 gadu jubilejas atceres koncerts, kurā bija iespēja iepazīt komponista ērģeļmūziku, instrumentālo kamermūziku un kora darbus. Programmu bagātināja Helmera Pavasara laikabiedru Emiļa Melngaiļa, Alfrēda Kalniņa, Jāzepa Vītola mūzika, kā arī mūsdienu komponistes Mārītes Dombrovskas jaundarbs “Noskaņa” (veltījums Helmeram Pavasaram 120. gadskārtā), ko pirmatskaņoja vijolnieks Andris Riekstiņš un ērģelniece Lelde Krastiņa. Līdzās minētajiem mūziķiem koncertā uzstājās Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi Rēzija Vītola (vijole), Māra Madara Imša (alts), Debora Dadzīte (čells), pedagogi Inese Nelsone (čells), Sandra Tamane (ērģeles), Cēsu stīgu kvartets (Andris Riekstiņš, I vijole, Fiona Vilnīte, II vijole, Agnis Krūzītis, alts, Ilze Petrovska, čells) un jauktais koris diriģenta Patrika Kārļa Stepes vadībā. Koncertā muzicēja arī viesi no Valmieras Mūzikas skolas – Justīne Skuja (vijole, pedagoģe Inguna Birzniece), koncertmeistare Anna Berklāva un Emija Supe (vijole, pedagoģe Maija Ozola), koncertmeistare Aiva Tauriņa, atskaņojot miniatūras no Helmera Pavasara cikla “Mazais vijolnieks”.

Koncertu rīkoja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, atbalstīja Cēsu Sv. Jāņa baznīcas draudze un izdevniecība Musica Baltica, kas dāvināja atskaņošanai nule publicētās Helmera Pavasara Otrā stīgu kvarteta un skaņdarba “Vēlā vakarā” čellam un klavierēm notis. Koncertu apmeklēja izdevniecības direktore Solvita Sējāne, kura dāvināja koncerta dalībniekiem un skolas bibliotēkai rakstnieces Ingas Jērumas grāmatu “Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks”. Pasākumā klātesot rakstniecei Ingai Jērumai, fragmentus no grāmatas lasīja AKCMV absolvents Henrijs Kozlovskis, kurš šobrīd studē Dailes teātra kursā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, un III kursa audzēkne Alīna Johansone.

Izdevniecība Musica Baltica rūpējas par Helmera Pavasara darbu izdošanu. Līdz šim publicēta lielākā daļa Pavasara darbu. Pērn klajā nāca Ingas Jērumas grāmata “Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks”. Tā ir fundamentāla dokumentāla liecība par padomju gados noklusēto spilgto personību – komponistu, diriģentu, vijolnieku, ērģelnieku, pedagogu un mūzikas publicistu Helmeru Pavasaru. 

20. gadsimta 30. gados Helmers Pavasars būtiski veicināja mūzikas dzīves uzplaukumu Cēsīs. 1931. gadā komponists sāka strādāt Cēsu Mūzikas skolā, kur mācīja vijoles spēli, mūzikas teoriju un vadīja paša dibinātu simfonisko orķestri. 1934. gadā viņš kļuva par Cēsu Mūzikas skolas (kopš 1937. gada – Cēsu Tautas konservatorijas) direktoru. 1938. gadā Helmers Pavasars sāka vadīt Cēsu Skolotāju institūta orķestri un mācīt studentiem vijolspēli. Zināms, ka komponists spēlējis ērģeles Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, lai arī nav bijis štata mūziķis. Cēsīs notika Helmera Pavasara rīkotie abonentu koncerti, kuros uzstājās daudzi ievērojami pašmāju un ārzemju atskaņotājmākslinieki. Ar Cēsīm saistīts arī nozīmīgs notikums komponista privātajā dzīvē – šeit viņš sastapa un bildināja savu nākamo dzīvesbiedri, klavierskolotāju Dainu Kārkliņu.

 

Informāciju sagatavojusi

Mārtīte Dombrovska

 

Cēsīs notiks Helmera Pavasara 120 gadu jubilejas atceres koncerts

             Godinot Helmera Pavasara piemiņu, sestdien, 14. oktobrī Cēsu Sv. Jāņa baznīcā plkst. 17:00 notiks komponista jubilejas atceres koncerts, kurā muzicēs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. Koncerta dalībnieku vidū būs ērģelnieces Lelde Krastiņa un Sandra Tamane, vijolnieks Andris Riekstiņš, Cēsu Stīgu kvartets, čelliste Inese Nelsone, 4. kursa audzēkne, Visas Latvijas jauno talantu konkursa laureāte Patrīcija Kozlovska, AKCMV Jauktais koris diriģenta Patrika Kārļa Stepes vadībā u. c. Koncertā skanēs Helmera Pavasara ērģeļmūzika, kamermūzika un kora darbi. Koncertu bagātinās viņa laikabiedru Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa un Emiļa Melngaiļa mūzika, kā arī mūsdienu komponistes Mārītes Dombrovskas jaundarbs Noskaņa vijolei un ērģelēm – veltījums Helmera Pavasara 120 gadu jubilejai.

Stīgu kvartets Nr. 2 

Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks


Ēriks Ešenvalds - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) 98. sezonas rezidējošais komponists.

 

LNSO jauno sezonu Lielajā Ģildē atklās piektdien, 6. oktobrī un sestdien, 7. oktobrī. Sezonas atklāšanas koncertprogrammā iekļauts Ērika Ešenvalda 2012. gadā komponēts darbs "Arktikas nakts vīzijas" klarnetei, simfoniskajam orķestrim un elektronikai, kurā solo izpildīs klarnetiste un LNSO mūziķe Anna Gāgane, LNSO mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā.

Sveicam komponistu Ēriku Ešenvaldu un vēlam aizraujošu sezonu rezidējošā komponista statusā LNSO.

https://www.musicabaltica.com/1400.html

 

 

 

 

29. septembrī plkst. 18 ar koncertu “Karlsons. Ivanovs. Iespaidi” savu koncertsezonu atklās

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Simfoniskais orķestris. Koncerta programmas uzmanības centrā

divi izcili latviešu simfoniskās mūzikas lielmeistari - Juris Karlsons un Jānis Ivanovs.

Simfoniskā orķestra atskaņojumā varēs dzirdēt Jura Karlsona simfoniskos darbus "Koana" un "Kafijas kantāte" un

Jāņa Ivanova 21. simfoniju. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons.

https://www.jvlma.lv/kalendars/jvlma-simfoniska-orkestra-sezonas-atklasanas-koncerts-

https://www.musicabaltica.com/kafijas-kantate.html

 

https://www.musicabaltica.com/543.html

 

https://www.musicabaltica.com/497.html

JAUNUMS!

Staņislava Broka latgaliešu tautasdziesmas AIZ AZARA BOLTI BĀRZI apdare korim zināmā mērā kļuvusi par Latgales novada himnu. Tā skanējusi gan koncertos, gan festivālos, gan saietos, gan arī Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. Staņislavs Broks gāja bojā 1977. gadā; Terēze Broka turpināja viņa darbu. 2018. gadā pēc XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem šī dziesma, vēl klātesot Terēzei Brokai, rudenī skanēja festivāla Daugavpils ReStArt 2018 Kora mūzikas koncertā. Tajā pat oktobra mēnesī Terēze Broka aizgāja mūžībā.

 

Šogad notiks XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Godinot savus vecākus – bijušos dziesmu svētku virsdiriģentus, līdzās Staņislava Broka AIZ AZARA BOLTI BĀRZI apdarei korim a cappella piedāvāju šīs apdares versiju ar simfoniskā orķestra pavadījumu, kā arī savu oriģinālskaņdarbu AIZ AZARA BOLTI BĀRZI ar latgaliešu tautasdziesmas vārdiem.    

 

Aivars Broks

https://www.musicabaltica.com/mb3816-aiz-azara-bolti-barzi.html

Latviešu komponisti ārzemēs - ASV

Dziesmas jauktajam korim

https://www.musicabaltica.com/latviesu-komponisti-arzemes-asv-dziesmas-jauktajam-korim.html

Kora dziesmas

Emīls Dārziņš

Izdevniecība Musica Baltica laidusi klajā Emīla Dārziņa krājumu Kora dziesmas, kurā pirmoreiz apkopots viss komponista mantojums šajā žanrā.

Emīls Dārziņš (1875–1910) ir viens no tautā visvairāk mīlētiem un cienītiem latviešu komponistiem ne tikai viņa dzīves laikā, bet arī mūsdienās. Kopskaitā Emīls Dārziņš sacerējis 17 kordziesmas: astoņas vīru korim, septiņas jauktajam korim, vienu sieviešu un vienu bērnu korim. “Emīls Dārziņš ir studējis Pēterburgā, kur daudz ietekmējies no krievu kultūras, tomēr viņš vienmēr ir bijis viens no latviskākajiem komponistiem un ar savu jūtīgo dvēseli tik ārkārtīgi smalki un trausli izjutis latvietību un latviskumu tāpēc, ka vienmēr ir bijis sapņotājs, ilgpilns pēc savas būtības,” uzsver krājuma sastādītājs un redaktors, Valsts Akadēmiskā kora Latvija mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents Māris Sirmais. 

Īpašs stāsts ir par kordziesmu Mēness starus stīgo (Aspazijas dzeja), kas saglabājusies Emīla Dārziņa rokrakstā. Šo dziesmu komponists uzskatījis par savu labāko kordziesmu, ar to saistās Dārziņa pirmie panākumi un atzinība kormūzikas jomā, kā arī debija V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. Nošu krājumā publicēts dziesmas Mēness starus stīgo manuskripts Emīla Dārziņa rokrakstā, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā. Izdevumu papildina divas svešvalodās tulkotās Dārziņa kordziesmas, izsmeļošs priekšvārds un komentāri. Krājuma izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

https://www.musicabaltica.com/kora-dziesmas.html

JAUNUMS

Mārtiņš Brauns

Rīgā dzimušā komponista Mārtiņa Brauna (1951–2021) daiļrade stingri balstās uz akadēmiskiem pamatiem, kas iegūti Latvijas Valsts konservatorijā (mūdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), absolvējot Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi (1975). Komponista talants spilgti izpaudies ne tikai akadēmiskajā žanrā, kur radīta kamermūzika, kora un orķestra darbi, bet arī teātra, kino un rokmūzikā. Ir tapuši arī vairāki darbi, kas sniedzas ārpus tradicionālo žanru šaurajiem rāmjiem.

Mārtiņa Brauna mūzika ir cieši saistīta ar latviešu nacionālo pašapziņu, tai raksturīgs iezīmīgs tematisms un atmiņā paliekošas melodijas, kas dzīvo tautā neatkarīgi no žanra, kādā tās tika radītas. Pārkāpjot dažādu žanru robežas, daudzas no tām ir pārceļojušas no viena žanra otrā.

Fragmenti no Mārītes Dombrovskas sagatavotā priekšvārda.

 

Šodien, 19. maijā 120. jubileja ievērojamajam latviešu komponistam, pedagogam, diriģentam, vijolniekam, ērģelniekam, muzikāli sabiedriskajam darbiniekam, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Tautas Balvas laureātam, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesoram Helmeram Pavasaram (1903.–1998.)

https://www.musicabaltica.com/3206.html

Komponista Andris Dzenītis darbs “Credo” jauktajam korim, solo vijolei, vibrafonam un stīgu orķestrim tiks pārstāvēts 69. Starptautiskajā komponistu konkursā Rostrum / IMC International Rostrum of Composers. Eiropas raidorganizāciju pārstāvji trīs dienu garumā no 15. - 19. maijam klausīsies un vērtēs dalībvalstu iesniegtās kompozīcijas. Konkursa organizētāji ir International Music Council. Vēlam veiksmi!
“Jubilejas mesas” pirmatskaņojums, kurā viena no centrālajā daļām ir Andra Dzenīša darbs “Credo”, notika 2022. gada decembrī festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanas koncertā.
Pirmatskaņotāji: Latvian Radio Choir, Sinfonietta Rīga un diriģents Sigvards Kļava.
Foto: Jānis Porietis

https://www.musicabaltica.com/credo.html

Pavasarīgs jaunums latviešu klaviermūzikas cienītājiem un mūzikas skolu absolventiem!

Latvieši ir ne tikai dziedātājtauta, bet arī izcilas klaviermūzikas cienītāji.

Aspazija reiz teikusi: “Ja es dzirdu labu mūziku, tad nedēļu varu neēst, tikai klausīties žilbinošajās skaņās.” Aspazijas īpašumā bijušas trīs dažādu ražotāju klavieres, kas liecina par reiz aktīvo mājkoncertu dzīvi. Tagad tās visas ir apskatāmas dzejnieces mājā Dubultos. Līdzās Sibeliusa, Šopēna, Šūmaņa un citu komponistu mūzikai skanējusi arī latviešu komponistu mūzika. 

Zenta Mauriņa rakstījusi: “Mātes klavierspēlē klausoties, viss izgaist putekļos un mani paņem savā varā vārdos netverama pasaule. Jau bērnībā man mūzika bija nepieciešma kā dienišķā maize, kā valoda, kas vieno debesis un zemi.” Muzikālā atmosfēra mājās bijusi parasta lieta.

Lasot dažādu laiku liecības par mājmuzicēšanas kultūru, ar lielu gandarījumu piedāvājam latviešu komponistu skaņdarbu izlasi klavierēm, kas būtu lielisks papildinājums ikviena klaviermūzikas cienītāja repertuāram.

https://www.musicabaltica.com/latvian-piano-music-skandarbu-izlase-klavierem.html

JAUNUMS!

KUKAINĪT, RE, KĀ SAULE SPĪD!

ANSIS SAUKA

Dzejas un mūzikas vienotība un sintēze ir ikviena vokāla skaņdarba veiksmes atslēga. Dzejnieka un komponista tandēms, kur teksts ar mūziku iet roku rokā, un īpaša dvēseļu radniecība rodama Anša Saukas solodziesmās ar Imanta Ziedoņa (1933–2013) dzeju, kas izdotas krājumā Kukainīt, re, kā saule spīd. 

Lielākā daļa dziesmu ir pirmpublicējumi. Vairums dziesmu ir tapušas Imanta Ziedoņa dzīves laikā, neliela daļa – jau pēc dzejnieka došanās mūžībā, taču noskaņas ziņā tieši tās ir visgaišākās, priecīgākās. Lai dziesmām skanīgs mūžs!

https://www.musicabaltica.com/kukainit-re-ka-saule-spid.html

JAUNUMS!!!

DZIESMAS CEĻŠ

DACE ROBULE

 

DZIESMAS BĒRNU UN JAUNIEŠU VOKĀLAJIEM ANSAMBĻIEM

Krājums “Dziesmas ceļš” tapis, strādājot ar Limbažu Bērnu un jauniešu centra vokālo ansambli “Pogas”. Šobrīd jaunie cilvēki jau meklē savus ceļus, taču dziesmas, kuras palīdzējušas dziedātājiem gūt labus rezultātus konkursos un skatēs, kuras guvušas labas atsauksmes skatītāju zālēs, caur kurām mācījušies izprast dziesmas nozīmi viņu dzīvē, ceļo pie jums,  draugi. Šī mazā daļiņa no mūsu dziesmu pūra dos iespēju savu balsi ielocīt gan pirmsskolniekiem, gan sākumskolas audzēkņiem, gan  pamatskolas pusaudžiem un varbūt pat vidusskolniekiem. 

Krājumā iekļautas dziesmas gan viendabīgiem ansambļiem, gan jauktajiem ansambļiem ar klavieru pavadījumu, kā arī dziesmas bez klavieru pavadījuma, a cappella dziedāšanas tradīcijas attīstīšanai.

Lai jums skaists Dziesmas ceļš!

https://www.musicabaltica.com/dziesmas-cels.html

 

ĒRĢEĻMŪZIKA

Alfrēds Kalniņš

 

Alfrēds Kalniņš. Pirmoreiz!

Divi Rīgas Doma ērģelnieki

Ar ērģeļmūzikas koncertu piektdien, 14. aprīlī pl. 19.00 Rīgas Domā notiks jaunā nacionālā ierakstu kompānijā “SKANi” izdotā dubultalbuma (CD) un arī izdevniecībā Musica Baltica izdotā ilgi gaidītā Alfrēda Kalniņa ērģeļmūzikas nošu krājuma atklāšanas svētki. Kādreizējā Rīgas Doma ērģelnieka Alfrēda Kalniņa ērģeļmūziku abu izdevumu atklāšanas koncertā izspēlēs šā brīža Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis, kas ir arī nošu izdevuma sastādītājs un redaktors, kā arī iespēlējis visu Alfrēda Kalniņa ērģeļmūziku jaunajā CD. Šis ir ilgi gaidīts un nepieciešams notikums, jo pilns A. Kalniņa ērģeļmūzikas izdevums līdz šim nav piedzīvots. Iepriekšējais izdevums iznācis tālajā 1979. gadā, kurā visa mūzika pat netika apkopota, kādēļ daļa tās vēl joprojām bija pieejama tikai rokrakstos arhīvu krājumos. Savukārt noklausīties izcilā ērģeļvirtuoza mūziku ērģelēm kopumā vispār nebija iespējams. Nu mums ir lieliska iespēja apzināt visu A. Kalniņa devumu, izsakot cerību, ka līdz komponista jubilejai 2029. gadā tā nonāks ērģelnieku pastāvīgā repertuārā un varēs skanēt Latvijas un pasaules koncertzālēs. Abi izdevumi iznākuši pateicoties VKKF atbalstam un ieraksts arī sadarbībā ar Rīgas Domu.

Alfrēds Kalniņš ir viens no izcilākajiem un daudzpusīgākajiem latviešu komponistiem –

viņa daiļrade ar tuvu pie 900 skaņdarbiem ir viens no bagātākajiem devumiem latviešu mūzikas vēsturē. Ievērojamākais latviešu solodziesmas meistars, viens no nacionālās operas pamatlicējiem. Radījis simfonisko mūziku, skatuves mūziku, kordarbus, klaviermūziku un ērģeļdarbus. Bijis Dziesmu svētku virsdiriģents, Latvijas konservatorijas rektors, mūzikas kritiķis, publicists, pedagogs, pianists koncertmeistars un ērģelnieks. Neparasti plaša ir A. Kalniņa dzīvesvietu ģeogrāfija – dzimis Cēsīs, mācījies Rīgā, studējis Sanktpēterburgas konservatorijas ērģeļu klasē, strādājis Pērnavā, Liepājā, Tērbatā (tagad – Tartu), Rīgā un arī Ņujorkā.

Būdams sava laika spožākais Latvijas ērģeļu virtuozs, Alfrēds Kalniņš ir arī viens no ērģeļmūzikas žanra pamatlicējiem latviešu mūzikā. Ziemeļnieciska izjūtu bagātība saskarē ar dabu – tā ir viena no Alfrēda Kalniņa romantiskās muzikālās individualitātes lielākajām īpatnībām. Viņš atrod šai savai smalkjūtīgās lirikas dominantei vietu arī ērģeļmūzikas tradicionāli grandiozajā, plašo mūzikas dimensiju skaņu celtnē. Albumā hronoloģiskā secībā virknēti visi A. Kalniņa ērģeļdarbi – no pirmās kompozīcijas ērģelēm – Fantāzijas solminorā (1901) –, kas sacerēta, mācoties Sanktpēterburgas konservatorijā, līdz pat mūža nogalē radītajām monumentālajām Variācijām par Jāzepa Vītola tēmu (1949), kas tapušas pēc Latvijas otrreizējās sovjetiskās okupācijas un kurās komponista bagātā harmoniju un ērģeļu faktūras tehnika 12 variācijās lietota ar lakonisku izteiksmību. Albumā dzirdamas gan muzikālas pastorāles, kas ir pats raksturīgākais Kalniņa ērģeļmūzikas izteiksmes tips (iezīmīgs ar gleznainām skaņu krāsām, mīkstām melodiskajām kontūrām un vijīgu ritmiku), gan mūzika ar patētisku, dinamiski dramatisku vēstījumu ar dziļiem kontrastiem starp itin kā trauksmainas urbānistiskas pasaules tēlu un gandrīz vai idilliska apmiera piepildītām pastorālām epizodēm.

Aigars Reinis kopš 2019. gada ir Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks, daudzus gadus bijis Latvijas Radio kora mākslinieks un solists, vokālo grupu Schola Cantorum Riga un Ars Antiqua Riga dalībnieks. Studējis J. Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā profesora T. Dekšņa ērģeļklasē, kur 2001. gadā ieguvis maģistra grādu, koncertējis daudzviet Eiropā, ASV, Kanādā un Japānā. Divkārtējs Lielās Mūzikas balvas laureāts – 2019. gadā par izcilu darbu ansamblī un 2021. gadā par izcilu sniegumu gada garumā. Šis ir jau trešais izdevniecības “SKANi” albums, kura ieskaņojumu veicis ērģelnieks A. Reinis. Musica Baltica kā redaktors izdevuma tapšanā piedalījies pirmo reizi.

Abi izdevumi būs pieejami atklāšanas koncertā piektdien, 14. aprīlī Rīgas Domā pl. 19.00, kā arī no 14.aprīļa veikalos Rīgā, nošu izdevums Musica Baltica veikalā.

No 26. maija albums būs pieejams gan CD formātā, gan digitāli populārākajās mūzikas straumēšanas un lejupielādes platformās.

Abos izdevumos ietverto Alfrēda Kalniņa ērģeļskaņdarbu saraksts:

CD 1

1. Fantāzija | Fantasia

2. Pastorāle nr. 1 | Pastorale No. 1

3. Introdukcija un allegro | Introduzione et Allegro

4. Klostera idille | Cloister Idyll

5. Scherzo

6. Ziemassvētku šūpuļdziesma | Christmas Lullaby

7. Kāzu maršs | Wedding March

8. Procesija | Procession

9. Variācijas par Jāņa Kalniņa tēmu | Variations on a Theme by Jānis Kalniņš

 

CD 2

1. Agitato

2. Svētvakars | Sabbath Eve

3. Svinīgs ievads no operas Baņuta (autora transkripcija) | Stately Overture from the opera Baņuta (transcription by the composer)

4. Sēru maršs no operas Baņuta (autora transkripcija) | Funeral March from the opera Baņuta (transcription by the composer)

5. Prelūdija | Prelude

6. Pastorāle nr. 2 | Pastorale No. 2

7. Variācijas par Jāzepa Vītola tēmu | Variations on a Theme by Jāzeps Vītols

8. Himna manai dzimtajai zemei (Tālivalža Dekšņa transkripcija) | A Hymn to My Native Land (1908–1911) (transcription by Tālivaldis Deksnis)

Izdevums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

https://www.musicabaltica.com/ergelmuzika.html

 

Skaņdarba galvenais uzdevums ir risināt ilgstamības, krāsu un telpiskuma problēmātiku - ko ar īpašu baudu, un bez konkrētas saturiskas programmas var apcerēt šādā, lielas formas opusā, izceļot gan priekšplānus un perspektīvas, attālinātus ātrus procesus un tuvplāna lēnuma realitāti, skanisku disonanšu fanfaras paralēlās laika dimensijās klājot pāri svētlaimīgai iekšējai harmonijai. Darba procesā šo pakāpeniskumu un vienlaicīgo pastāvēšanu vēroju līdzīgi kā jūras ainavu pakāpeniskumu. Kā aizraujoša, nezināma stāsta līniju.  

Andris Dzenītis

Otrā simfonija „silts vējš“ ir saņēmusi augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā „Lielo mūzikas balvu 2023“ kategorijā „Gada jaundarbs“.

 

https://www.musicabaltica.com/sinfonia-no-2-silts-vejs.html

Sveicam komponistu Andri Dzenīti ar Lielās mūzikas balvas saņemšanu nominācijā “Gada jaundarbs”  par Otro simfoniju “Silts vējš”, kuras pirmatskaņojums notika 2022. gada 5. martā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas lasījumā.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā, kuru pasniedz kopš 1993. gada. Balvas laureātus izvēlas žūrija, tās dalībnieki visu gadu seko notikumiem Latvijas koncertzālēs un muzikālajos teātros. Laureāti saņem Armanda Jēkabsona darinātu sudraba statueti un naudas prēmiju. LMB pasniegšanas ceremoniju ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu rīko VSIA “Latvijas Koncerti”.

SEPTIŅAS UKRAIŅU TAUTASDZIESMAS JĀZEPA VĪTOLA APDARĒ

Izdevniecība Musica Baltica klajā laidusi nošu krājumu, kurā apkopotas komponista Jāzepa Vītola (1863-1948) ukraiņu tautrasdziesmu apdares jauktajam korim.

Brīva lejuplāde BRĪVAI UKRAINAI! 

https://www.musicabaltica.com/septinas-ukrainu-tautasdziesmas-jazepa-vitola-apdare.html

Pieminot gadu, kopš Ukrainā notiek karš, mēs turpinām atbalstīt ukraiņu tautu, ukraiņu armiju un ukraiņu kultūru līdz uzvarai!

Latviešu mūzika skanēs Sinsinati

Amerikas Koru diriģentu asociācijas (ACDA) rīkotajā konferencē, kas notiks no 22. līdz 25. februārim Sinsinati, Ohaio štatā ASV, uzmanības lokā būs arī latviešu mūzika, ko atskaņos izcili ASV kori.

 

Konferences ietvaros būs iespēja dzirdēt Santas Ratnieces un Lauras Jēkabsones kormūziku, tostarp arī pirmatskaņojumus. Santas Ratnieces skaņdarbs Where the insects cry (“Kur kukaiņi raud”) divām meiteņu balsīm, meiteņu korim un čellu kvartetam ir tapis pēc Kalifornijas meiteņu kora iSing Silicone Valley pasūtījuma, un koris būs šī darba pirmatskaņotājs. Koris iSing Silicone Valley ir guvis vairākas nozīmīgas godalgas, tajā dzied vairāk nekā 300 1.–12. klases meiteņu, kurām ir iespēja apgūt muzikālo un vokālo apmācību, pirmatskaņot tikko pasūtītos darbus, sadarboties ar atzītiem māksliniekiem, koncertēt un veikt profesionālus ierakstus.

Lauras Jēkabsones dziesmu "Div’ dūjiņas gaisā skrēja" ar latviešu tautasdziesmas tekstu un Lidijas Kalcenevas vārdiem (tas būs sieviešu kora versijas pirmatskaņojums) dziedās sieviešu ansamblis Magi Ensemble (ASV), kuram jau ir pieredze Baltijas mūzikas atskaņošanā, savukārt dziesmu Father Thunder (“Pērkontēvs”) atskaņos izcilais ansamblis, daudzkārtējs dažādu kormūzikas konkursu laureāts Mt. San Antonio College Chamber Singers no Losandželosas.

Līdztekus tam paredzēta izdevniecības Musica Baltica nule publicētā Ērika Ešenvalda kormūzikas  krājuma “Dziesmu izlase jauktajam korim III” https://www.musicabaltica.com/dziesmas-jauktajam-korim-iii.html un Dinas Lentsneres grāmatas “The Northern Kind of Loneliness” https://www.musicabaltica.com/ziemelnieciska-vientuliba-erika-esenvalda-celojumu-iespaidi-muzika.html prezentācija. Tā notiks 23. februārī plkst 14:00 izdevniecības Edition Peters stendā ACDA 812. Grāmata veltīta Ešenvalda mūzikai un darbiem, ko iedvesmojis ziemeļu dabas un ziemeļblāzmas skaistums. Tās izdošanu atbalstījis Latviešu Fonds.

Ēriks Ešenvalds (1977) ir viens no oriģinālākajiem un pieprasītākajiem latviešu komponistiem pasaulē. Viņa darbu klāstā ir gan divas operas, gan arī skaņdarbi orķestrim, kurus pirmatskaņojuši Bostonas un City of Birmingham simfoniskie orķestri. Multimediālā simfonija Nordic Light ir atskaņota ASV, Kanādā, Vācijā, Latvijā un Lietuvā u. c. Izvērsta vokāli simfoniskā darba “Plejādes” pirmatskaņojums izpelnījās lielu atzinību Grant Park festivālā Čikāgā. 2024. gadā Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvos Ešenvalda pirmais balets “Meitene ar daudzkrāsainām acīm”.

Ešenvalds ieguva pasaules atzinību ar saviem kora darbiem, kurus ieskaņojuši tādi labi zināmi izpildītāji kā Trinity College Choir (Kembridža), Polyphony, Portland State Chamber Choir, Choir of the West (Pacific Lutheran University), Latvijas Radio koris un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”. Viņa kordziesmas pirmatskaņotas BBC Proms un Vigmora zālē Londonā, Kenedija centrā Vašingtonā un Leipcigas Gewandhaus zālē. Kopš 2022. gada Ešenvalds ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītājs.  

Santas Ratnieces (1977) ceļš uz starptautisko atzinību sācies 2004. gadā, kad viņa ieguva pirmo vietu UNESCO International Rostrum for Composers jauno komponistu kategorijā. Viņas mūzika ir atskaņota daudzās Eiropas valstīs, Austrālijā, Kanādā, ASV un Dienvidamerikā. To ir spēlējuši daudzi izcili Latvijas un pasaules mūziķi, tostarp kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, NYYD Ensemble, Kronos Quartet, Latvijas Radio koris, Nīderlandes kamerkoris, Īrijas kamerkoris u. c. Darbi ir atskaņoti daudzos starptautiskos festivālos. 2021. gadā komponiste saņēmusi kinobalvu Lielais Kristaps par mūziku filmai Dabiskā gaismā (Natural Light).

Laura Jēkabsone (1985) ir dziedātāja, komponiste, aranžētāja, mūzikas pedagoģe, diriģente un vokālās grupas Latvian Voices mākslinieciskā vadītāja. Ieguvusi bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un guvusi starptautisku pieredzi daudzās vokālajās darbnīcās un kompozīciju konkursos. Viņas mūziku atskaņojusi a cappella grupa Latvian Voices, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija”, Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris “Tiara” un citi Latvijas un ārvalstu atskaņotājmākslinieki.

Dina Lentsnere (1966) ir mūzikas teorijas un kompozīcijas profesore Kapitāla Universitātē Kolumbusā, Ohaio štatā, ASV. Dzimusi Pēterburgā, Krievijā. Studējusi mūzikas teoriju un kompozīciju Pleskavas mūzikas koledžā un Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijā. Ieguvusi doktora grādu mūzikas teorijā Ohaio štata universitātē. Lentsneres pētījumi, kas vērsti uz laikmetīgās mūzikas daudznozaru analīzi un interpretāciju ar poētiskiem, literāriem un dokumentāliem tekstiem, savieno divas viņas kaislības – literatūru un mūziku. Viņas akadēmiskie raksti par ungāra Ģerģa Kurtāga, amerikāņa Džordža Krama, igauņa Lepo Sumeras (sadarbībā ar muzikologu Zālu Konsapu) un latvieša Ērika Ešenvalda (sadarbībā ar literatūrzinātnieci Stefāniju Saundersu) mūziku ir publicēti ASV, Kanādā, Francijā, Šveicē, Ungārijā, Gruzijā, Lietuvā un Ukrainā. Savos rakstos autore cenšas uzrunāt plašu mūziķu un mūzikas mīļotāju auditoriju.

Amerikas Koru diriģentu asociācija (ACDA) pastāv vairāk nekā 60 gadu. Tā ir bezpeļņas mūzikas organizācija, kuras galvenais mērķis ir veicināt kormūzikas attīstību caur izglītību, atskaņotājmākslu, komponēšanu un finansiālo atbalstu.  

Informāciju sagatavojusi

Mārīte Dombrovska

SIA Musica Baltica

K. Barona iela 39, Rīga, LV-1011

Tel. 67 275575, 29135391 (veikals)

e-mail: musbalt@latnet.lv

musicabaltica.com

 

 

Jaunumi kamermūzikas plauktā.

Klajā laisti komponista Kārļa Lāča skaņdarbi kameransambļiem.
Pirmais koka pūšaminstrumentu kvintets "Pali" un "Tautasdziesmu fantāzijas" vijolei, flautai un klavierēm.

Komponists Kārlis Lācis sevi spilgti apliecinājis ne tikai akadēmiskās,
bet arī neakadēmiskās mūzikas jomā,
tostarp teātra, kino, džeza un popmūzikas laukā. Savā daiļradē
komponists tiecas sintezēt dažādus mūzikas žanrus,
izzināt aranžēšanas un instrumentācijas iespējas, nevairoties no
muzikāliem eksperimentiem.

pali-1-koka-pusaminstrumentu-kvintets.html

tautasdziesmu-fantazijas.html

JAUNUMS

Alvils Altmanis

Mugurdancis; Aijā, Ancīt, aijā;

mugurdancis.html

aija-ancit-aija.html

JAUNUMS

Alvils Altmanis

Šūpļa dziesma; Scherzo; Spiričuels; Menuets;

supla-dziesma.html

scherzo.html

spiricuels.html

menuets.html

JAUNUMS

Alvils Altmanis

Kur tu teci; Loretas dziesmiņa; Miglas māte

kur-tu-teci.html

loretas-dziesmina.html

miglas-mate.html

JAUNUMS

Alvils Altmanis

Valse elegiaco; Sena deja; Arietta;

valse-elegiaco.html

sena-deja.html

arietta.html

Sviluppo tecnico del Violinista / Vijolspēles tehnikas pilnveidošana / Improving Violin Technique

Izdevumu autori - Roberto Mutoni un Madara Liepiņa

Grāmatā pieejama vijolspēles tehnikas attīstīšanas metode, kas ir atšķirīga no ierastā gammu un trijskaņu apkopojuma. Šī metode zinātniskā veidā pievēršas problēmu risināšanai un veicina perfektu intonāciju un pirkstu elastību kreisās rokas pirkstiem, veidojot stabilu tehniku gan studentiem, gan profesionāļiem, kuriem ikdienā nākas saskarties ar savu tehnisko spēju nepārtrauktu pilnveidošanu.

 

Metodes pamatā ir izcilā, 1887. gadā Jelgavā (Mītavā) dzimušā un Rīgā uzaugušā vijolspēles pedagoga Maksima Jakobsena vijolspēles skola. Maksims Jakobsens 20. gadsimta 30. gados bija slavens visā Eiropā, un tādas pasaulē pazīstamas autoritātes kā Fricis Kreislers, Karls Flešs, Otakars Ševčiks un Valters Deivisons augstu novērtējuši M. Jakobsena pedagoģisko devumu.

 

Grāmatā piedāvātā metode attīstījusies maestro Roberto Mutoni 42 gadu ilgās pedagoģiskās prakses rezultātā, strādājot Itālijas mūzikas akadēmijās, kā arī no pieredzes, kas iegūta, skolojoties pie panākumiem bagātā vijolnieka Franko Klaudio Ferrāri – izcilā latviešu pedagoga Maksima Jakobsena mīļākā audzēkņa.

Jāuzsver arī Roberto Mutoni audzēknes, sievas, vijolnieces Madaras Liepiņas līdzdarbošanās metodes izstrādē, kas liecina, ka izcilā Maksima Jakobsena latviešu vijolspēles skola ir dzīva arī šodien un dod nozīmīgus rezultātus.

Vijolspēles tehnikas pilnveidošana I

Vijolspēles tehnikas pilnveidošana II

Vijolspēles tehnikas pilnveidošana III

Dzimšanas dienā sūtām sirsnīgus sveicienus un laba vēlējumus komponistam Andrim Dzenītim!

https://www.musicabaltica.com/komponists/dzenitis-andris

IEVA KERĒVICA

Jauns mūzikas  albums  ROMANTIKA

Mūziķe, dziedātāja Ieva Kerēvica ir laidusi klajā jaunu mūzikas stāstu albumu “Romantika”. Mākslinieces pašas radīta orģinālmūzika un vārdi latviešu valodā.

Albuma saturs veidojies balstoties mīlestībā uz popdžezu, soul mūziku, ģitārmūziku un dziesmu balādēm, kas dziedātājai ļauj izpaust sava vokāla krāsainību un niansētību.  

Ieva  saka: “Šis albums ir ļoti personisks. Tajā ir izteikts tas, ko vienkārši pateikt ir bijis neiespējami, taču mūzikas valodā - viegli. Mēs katrs vārdu “romantika” saprotam atšķirīgi, un katrs to jūtam savā unikālajā sajūtu skaņkārtā. Šīs dziesmas ir stāsti no manas pieredzes, kā arī vērojumi no citu cilvēku dzīvēm.» 

Dziesma ROMANTIKA. Klausīties šeit:

https://www.youtube.com/watch?v=EMeaPuWTdf0

2023. gada vasarā notiks  mūzikālā  stāsta “Romantika” satikšanās  ar  skatītājiem  klātienē, Latvijas  romantiskākajās  koncertvietās.

 

Mūzikas albuma ierakstā piedalījās mūziķi:

Madars Kalniņš – pianists

Norberts Skraucis – kontrabasists

Jānis Kalniņš – ģitārists

Artis Orubs – bundzinieks

Viesmākslinieks – Atis Zviedris

 

Albums ieskaņots ierakstu  studijā “AlejaRecords”

Skaņu inženieris  - Reinis Kārkliņš

 

Izdevējs - Musica Baltica. Vēl  viena  veiksmīga  sadarbība un no  sirds  pateicība par  uzticēšanos.

Tāpat, pateicība KKF ( Kultūrkapitāla Fonds) bez  kuriem  nebūtu iespējama šī  projekta  realizācija.

Informācija sekos:  https://www.facebook.com/ievakerevicamusic/  

@IevaKerevicaMusic

Foto  dizains: Nora  Jumiķe

Relīzi sarakstīja: Līga Robežniece

I_K_Management

29150283

2023. gada  23. janvāris

 

https://www.musicabaltica.com/romantika-cd.html

Mārīte Dombrovska. Solfedžo 3. klasei

Krājumā atrodamas komponistes, solfedžo un mūzikas teorijas pedagoģes Mārītes Dombrovskas oriģinālmelodijas dziedāšanai solfedžo stundās. Dziedot melodijas, audzēkņi atkārtos jau zināmās tonalitātes, kā arī iemācīsies jaunas – La mažors, fadiēz minors, Mibemol mažors, do minors. Iepazīs jaunu ritma grupu ti-tiri, tiri-ti, taktsmēru 3/8, pilnveidos prasmi dziedāt basa atslēgā un apgūs divbalsīgus vingrinājumus. Intonatīvajā un ritma ziņā dažādas grūtības pakāpes melodijas ir sacerētas atbilstoši 3. klases prasībām. Pielikumā pieejamas latviešu tautasdziesmas, kuras var dziedāt gan ar nošu nosaukumiem, gan arī ar vārdiem.

https://www.musicabaltica.com/solfedzo-3-klasei.html

 

Dzimšanas dienā sūtām sirsnīgus sveicienus un laba vēlējumus komponistei

Selgai Mencei!

https://www.musicabaltica.com/kora-muzika.html?komponists=857

Koncerts čellam ar orķestri Nr. 2

Čellkoncerta  tematisko  un  noskaņu  loku komponists Arturs Maskats atradis Viljama Šekspīra dzejā – “Sonetos”.  Katru skaņdarba attīstības  posmu  iezīmēs  kāda rinda no  šiem  ģeniālajiem  dzejoļiem, kuros  Šekspīrs  apcer mīlestību un cilvēka  dzīves  ritumu, laika nemainīgo varu.
Čellkoncerts tapa pēc festivāla “Čello Cēsis” pasūtinājuma. Pirmatskaņojums notika festivāla Gala koncertā talantīgā latviešu jaunās paaudzes čellista Kristapa Berga atskaņojumā, kurš bija arī iniciators skaņdarba pasūtināšanai un cieši sadarbojies ar Arturu Maskatu tā tapšanas gaitā.

Senā daudzbalsība un etniskā vēsture

Grāmata Mārtiņš Boiko "Senā daudzbalsība un etniskā vēsture". Rakstu izlase I" veltīta latviešu/Baltijas tradicionālajai mūzikai, pirmām kārtām – vokālajai daudzbalsībai un tās etniski vēsturiskajiem aspektiem. Grāmatā ietvertie raksti (kopskaitā astoņi) ir pārsvarā jau svešvalodās (angļu, vācu, krievu) publicētu tekstu latviskotas un pārstrādātas versijas, taču trijos gadījumos runa ir par agrāk nepublicētiem tekstiem, no kuriem divi ir liela apjoma. Visvairāk uzmanības pievērsts vokālajam burdonam (tā vēsturei, sistemātikai, lauka pētījumos iegūtajai lietojuma ainai), taču skatītas arī lietuviešu sutartines un nedaudzās dokumentācijas, kas rāda to līdzinieces Latvijā, kā arī stilu mijiedarbība Baltijas telpā. Divi raksti sniedz pienesumu vokālās daudzbalsības teorijā.

Grāmata nākusi klajā ar Valsts Kultūrkapitāla Fonda atbalstu, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atbalstu.

           2022. gada 11. un 12. novembrī Holandes pilsētā Cvollē (Zwolle) notika nu jau regulārs divu dienu koru festivāls. To organizē gados jauns holandiešu diriģents Ēriks Korterinks (Erik Korterink) sadarbībā ar Cvolles pilsētas Dominikāņu klosteri, kurš nodrošina ar mēģinājumu un meistarklašu telpām, un iespaidīgo baznīcu noslēguma koncertam. Šāds pasākums tur notiek ik pēc diviem gadiem un šis bija jau trešais. Pasākuma dienās notiek koru meistarklases, uzaicinot kādu ārzemju diriģentu, kas strādā tikai ar VIENA komponista darbiem, otrās dienas vakarā ir koncerts. Pirmajā reizē festivāls tika veltīts Džeimsa Makmilana (James MacMillan), otrajā reizē Mortena Lauridsena (Morten Lauridsen), šogad manai mūzikai.

 

Šī gada meistarklasēs piedalījās 5 holandiešu kori – cik saprotu, izvēlēti speciāli tiek dažāda līmeņa kori. Tā notika arī šogad – kori bija dažāda līmeņa – sākot no absolūti amatieriska senioru vecuma kora, un beidzot ar kori, kurš dziedāja darbus, kurus esmu rakstījis starptautiskiem koru konkursiem.

 

Otrās festivāla dienas vakarā notiek liels koncerts, kurā dalību ņem visi kori, kuri meistarklasēs ar pieaicinātā diriģenta palīdzību savus darbus ir vēl noslīpējuši. Šī gada viesdiriģents bija Pols Smits (Paul Smith), kurš ir pazīstams ar savu darbību slavenajā britu ansamblī “Voces 8”. Neskatoties uz viesdiriģenta darbu ar koriem, koncertā tos tomēr diriģē viņu pašu diriģenti. Šī gada koncerts bija iespaidīgs ar savu garumu – gandrīz divas stundas bez pārtraukuma – koru dziedāšanu ik pa brīdim iekrāsojot ar instrumentāliem skaņdarbiem. Interesanti, ka dziesmu skaitā bija arī viens mans darbs latviski, kas tika izpildīts apbrīnojami labā latviešu izrunā – kā izrādījas, dziedātāji bija konsultējušies ar kādu Cvollē dzīvojošu latviešu dāmu. Noslēgumā viens darbs (O radix Jesse) tika izpildīts visiem koriem to atskaņojot kopā – samērā iespaidīgi, jo to dziedāja aptuveni 150 dalībnieku liels koris.

 

Kopumā jāsaka, ka atmosfēra šajā pasākumā ir brīnišķīga, kordziedātāji un diriģenti ir ļoti atsaucīgi, un ļoti interesējas gan par visu, kas saistīts ar dziesmu izpildīšanu, gan par Latviju, mūsu tautu, mūsu valodu un vēsturi.

Rihards Dubra

 

https://youtu.be/eEijvHJhKY4

 

"ZIEMASSVĒTKU NAKTS" UN "ZIEMAS SVĒTKOS"

Komponists Andris Kontauts sadarbībā ar nošu izdevniecību Musica Baltica svētku laikā piedāvā divus brīnišķīgus izdevumus solobalsij un bērnu/sieviešu korim ar pavadījumu.

Lai skaisti, balti un mierpilni Ziemassvētki.

 

https://www.musicabaltica.com/ziemas-svetkos.html

https://www.musicabaltica.com/ziemassvetku-nakts.html

ATTENDE DOMINE

Renāte Stivriņa

Attende Domine tapis ērģelēm 2019.gada rudenī, pēc poļu koncertērģelnieka Kamila Mikas ierosinājuma, pirmatskaņojumu piedzīvojot 21.09.2019. Mariana Savas Poļu Ērģeļmūzikas festivālā, Krakovā, Polijā (1. Festiwal Polskiej Muzyki Organowej im. Mariana Sawy w Krakowie). Kā iedvesmas avots kalpojis Gavēņa laika gregoriskā dziedājuma materiāls ar tādu pašu nosaukumu, apspēlēts, quasi improvizēts, brīvi plūstošs un īsām nopūtu frāzēm elpojošs, apvienojot konkrētas ritmiskas figurācijas ar ad libitum posmiem. Sv. Akvīnas Toma Adoro te devote citāts nāk kā gandarīšanas jēga un piepildījums, ar imitāciju palīdzību nepiespiesti sagatavojot kulminācijai.

 

https://www.musicabaltica.com/attende-domine.html

DZIESMAS KORIEM AR PAVADĪJUMU

Izdots XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku krājums "DZIESMAS KORIEM AR PAVADĪJUMU"

 

 

https://www.musicabaltica.com/xxvii-visparejo-latviesu-dziesmu-un-xvii-deju-svetki-dziesmas-korim-ar-pavadijumu.html

RUDENS DEJA

Rudenīgās noskaņās kopā ar komponista Alvila Altmaņa skaņdarbu mežragam ar klavierēm "Rudens deja".

 

https://www.musicabaltica.com/tango-rudens-deja.html

 

  MUSICA BALTICA INFORMĒ!

   Cienījamie koru vadītāji, diriģenti, dziedātāji un draugi! Visi ar

   nepacietību gaidām lielo vasaras notikumu - 

   XXVII VISPĀRĒJOS LATVIEŠU DZIESMU UN XVII DEJU SVĒTKUS.

   Lai sagatavošanās lielajam iznācienam būtu ar smaidu un

   patīkama, Musica Baltica kolektīvs vēlas, lai krājuma "Tīrums"

   saņemšanas kartība noritētu pēc iespējas ātrāk  un

   saprotamāk,tādēļ lūdzam ieskatīties mūsu ziņojuma attēlā.

   Esam pārliecināti, ka kopkoris skanēs fantastiski, jo

   LATVIJA IR ZEME, KAS DZIED!!!

JAUNS IZDEVUMS ĒRĢEĻMŪZIKAS CIENĪTĀJIEM

Orgelbüchlein – projektā tiek papildināts un pabeigts J.S.Baha iesāktais darbs “Orgelbüchlein”. Šajā “Mazajā Ērģeļgrāmatiņā” Bahs bija iecerējis iekļaut 164 korāļprelūdijas, no kurām viņam izdevās īstenot tikai ceturto daļu. Lapaspusēs, kurās bija paredzētas pārējās prelūdijas, bijis uzrakstīts tikai nosaukums. Ērģelnieks Viljams Vaitheds pasūtīja vairākiem mūsdienu komponistiem darbus, kas trūkstošās lapaspuses papildinātu. Rezultātā ir radies iespaidīgs korāļprelūdiju krājums sešos sējumos. Vairāk informācijas par projektu ir atrodamas: 

https://orgelbuechlein.co.uk/about

Izdevumu iegādāties iespējams spiežot uz zemāk esošo adresi:

https://www.musicabaltica.com/the-orgelbuchlein-project-volume-3-chorales-61-86.html

PORCELĀNA SONĀTE

Porcelāna sonāte sacerēta 2022. gadā un veltīta manām un mūsu atmiņām par Rīgas
porcelāna fabrikas brīnišķīgajiem ražojumiem.

Sonātes četras daļas ir programmatiskas. I daļa Rīta tējas krūze ir ar spirgtu un darbīgu noskaņu
sonātes formā. II daļa Cukurtrauks bez vāciņa sacerēta tikai vienai – kreisajai rokai un
melanholiski vēsta par cukurtrauka ilgām pēc sava vāciņa, par cilvēku sapņiem pēc pilnības un
veseluma. III daļa Ziedu vāze ar rokas gleznojumiem. Lai arī porcelāna rakstu veidošanā dažādos
laikos tika izmantotas dažādas tehnikas, visskaistākās un vērtīgākās ir porcelāna lietas, kuras ar
smalku otiņu ir apgleznojuši mākslinieki. Kā gleznojumu ar roku attēlot mūzikā? IV daļa Apzeltīta
kafijas servīze vakaram – tas ir mirdzums, prieks, dažnedažādas spožas un virpuļojošas skaņu
krāsas.


Ilona Breģe

https://www.musicabaltica.com/porcelana-sonate.html

STRAZDA DZIESMAS

Izdevniecība Musica Baltica sadarbībā ar komponistu Jāni Strazdu izdod dziesmu krājumu "Strazda dziesmas"

 Komponista Jāņa Strazda dziesmu izlasē iekļautas 56 dziesmas, kas tapušas periodā no 1998-2022. Daiga Mazvērsīte krājuma priekšvārdā raksta: “Strazda pirmajā brīdī vienkāršās melodijas uzreiz kļūst tuvas, paliek atmiņā, viņa dziesmas caurstrāvo sirds siltums, reizē tās ir kā draudzīgs rokasspiediens vai glāsts un pamudinājums raudzīties uz dzīvi ar gaišāku skatu. Lai kādas iespējas nepiedāvātu modernās kompozīcijas tehnikas, ikvienā Jāņa sacerējumā galvenais izteiksmes līdzeklis ir un paliek spilgta, trāpīga un plastiska melodija, kā arī Strazds ar pietāti un bijību izturas pret dzeju, jo vārdi palīdz melodijai, un otrādi, turklāt abu saplūsmei jābūt dabiskai.”

Dziesmu krājuma izdošanu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde

https://www.musicabaltica.com/strazda-dziesmas.html

KOPĀ AUGŠUP

Izdots XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” repertuāra krājums.

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” repertuāra krājums, kurā kopā iekļautas 33 latviešu komponistu oriģināldziesmas un latviešu tautas dziesmu apdares jauktajiem, sieviešu un vīru koriem.

Krājuma izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds

www_Kopā augšup

IZDOTS EMĪLA DĀRZIŅA SOLODZIESMU KRĀJUMS

„Notis ne ar tinti, bet ar sirds asinīm rakstīt,” teicis latviešu mūzikas klasiķis Emīls Dārziņš, kura solodziesmu krājumu nule laidusi klajā izdevniecība Musica Baltica.

              Emīls Dārziņš (1875–1910) ir sacerējis 19 solodziesmas ar mūsu dzejas klasiķu Jāņa Poruka, Rūdolfa Blaumaņa, Viļa Plūdoņa u. c. tekstiem. Diemžēl divas no solodziesmām ir gājušas nebūtībā. Zināms, ka Dārziņa solodziesmu publicējums vienā krājumā izdots tikai di­vas reizes – pirms vairāk nekā pusgadsimta (Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1950 un 1959). Turklāt pirmajā no minētajiem izdevumiem nav iespies­ta dziesma Tevi atstāju.

Nule izdotajā krājumā rodamās 17 solodziesmas ir balstītas uz 20. gs. sākumā iespiestajiem pirmizdevumiem

(pa vienai dziesmai), kuru publicēšanu piedzīvojis pats komponists (izņemot dziesmu Pazudusi laimīte, kas izdota jau pēc viņa aiziešanas). Krājumā iekļauti arī divi nepabeigtās operas Rožai­nās dienas dziedājumi – Mātes dziesma un Serenāde. Pēdējais no tiem ir pirmpublicējums.

„Jaunā izdevuma viens no mērķiem – dot interesentiem iespēju it kā Emīla Dārziņa acīm paraudzīties uz nošu materiālu un zināmā mērā atbrīvoties no tiem uzslāņojumiem, kuri radušies laika gaitā – dažādos atsevišķu dziesmu izdevumos atrodamajiem redaktoru laboju­miem, dažkārt neprecizitātēm dzejas tekstā, nošu rakstā, atsevišķos gadījumos arī dinamisko zīmju un štrihu pielietojumā,” raksta priekšvārda autors, pianists, profesors Ventis Zilberts, kuram latviešu mūzikas atskaņošana allaž ir bijusi goda lieta.

Krājuma komentāru sadaļā pieejamas ziņas par dziesmu tekstu autoriem, dziesmu tekstu tulkojumi angļu valodā,

Emīla Dārziņa divu zudušo dziesmu teksti un skaidrojumi par būtiskākajām atšķirībām nošu rakstā un arī tekstos dažādos izdevu­mos, kuri tikuši lietoti līdz šim.

Krājuma izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Emīla Dārziņa mūzikas skola.

www_Emīla Dārziņa solodziesmu krājums

 

80 LAPPUSES APKĀRT ZEMESLODEI III

Turpinās aizraujošais muzikālais ceļojums, kas nu jau nonācis līdz skaņdarbu cikla III daļai. Iedvesmojoties no Žila Verna slavenās grāmatas, tika apceļotas gan vairākas Rietumeiropas valstis, gan Ziemeļvalstis un Krievija, taču iesākām un pabeidzām savu ceļojumu Latvijā. Arī cikla III daļā sāksim ceļojumu Latvijā un atgriezīsimies tajā, paviesojoties tropu mežā, nonākot taifūna varā, bet laimīgi sasniedzot Ķīnu un Sanfrancisko. Arī šajā izdevumā piedalījies mākslinieks Dāvis Ozols un par atjautības jautājumiem un atbildēm ir parūpējusies Inese Velme.

ILZE ARNE

www_80-lappuses-apkart-zemeslodei_III

LĪGO DZIESMAS

"Līgo dziesmas" jauktajam korim ar klavieru pavadījumu        

 Izdevniecība Musica Baltica sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu klajā laidusi krājumu "Līgo dziesmas" jauktajam korim ar klavieru pavadījumu. Krājumā iekļautas 7 dziesmas ar latviešu tautasdziesmu vārdiem.

www_Līgo_dziesmas

SKAŅDARBI BAZNĪCAI

Izdots komponista Imanta Mežaraupa ērģeļmūzikas krājums ''Skaņdarbi baznīcai''            

Komponista Imanta Mežaraupa dzīves ceļš un mūzikas stilistika ir kā kontrastu pilna ainava, kas gleznota gan spilgtiem otas triepieniem, gan maigām pasteļkrāsas līnijām. Viens no atslēgas vārdiem, izzinot viņa personību un mūziku, ir dualitāte. Tā mantota jau šūpulī, komponistam piedzimstot trimdas latviešu ģimenē Filadelfijā. Tilts starp dzimteni Ameriku un tēvzemi Latviju jau pašos pamatos ir veidojis Mežaraupa personību. To saklausām viņa mūzikā, kurā saplūst džeza ietekmes, avangarda strāvojumi un latviešu tautas mūzika. Dualitāte ir jaušama arī intelektuālā un emocionālā elementa apvienojumā, ko stiprinājušas eksakto inženierzinātņu studijas agrā jaunībā. Dualitāte rodama arī Imanta Mežaraupa ērģeļmūzikas krājumā, kurā ikviens ērģelnieks varēs atrast mūziku dažādam pielietojumam. Melodiski, demokrātiskas ievirzes skaņdarbi bagātinās ikvienu dievkalpojumu; izvērsti skaņdarbi, kuros klātesošs ir spraigs dramatisms un jaunu krāsu meklējumi, lieliski papildinās koncerta programmas. Krājumā ietverti darbi gan ērģelēm solo, gan ērģelēm ar instrumentu, balsi un kori.

Gundega Šmite

https://www.musicabaltica.com/skandarbi-baznicai.html

 

 

Grāmatas „Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" atvēršanas svētku retrospekcija.

28. jūlija pēcpusdienā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē notika grāmatas „Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" atvēršanas svētki. Pasākumu vadīja un ievadvārdus teica muzikologs Arvīds Bomiks. Klātesošos uzrunāja  grāmatas autore Inga Jēruma, izdevniecības Musica Baltica Valdes locekles Solvita Sējāne, Valdes locekle un grāmatas redaktore Lilija Zobens, redaktore Mārīte Dombrovska un Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. Skanēja Helmera Pavasara instrumentālā un vokālā kamermūzika, ko atskaņoja Liene Denisjuka-Straupe (flauta), Paula Šūmane (vijole), Laura Kancāne (soprāns) un Ventis Zilberts (klavieres). Venta Zilberta sniegumā izskanēja pirmatskaņojums Latvijā – Mazā albūmlapa Andante con moto klavierēm.

Grāmata „Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" ir vērtīga kultūrvēsturiska liecība. Līdztekus autores stāstījumam grāmatā iekļauti dokumentāli materiāli, tostarp vēstules, periodisko izdevumu fragmenti un fotogrāfijas. Grāmatu bagātina Helmera Pavasara skaņdarbu saraksts un diskogrāfija, ko sastādījis muzikologs Arvīds Bomiks. Dizainu veidojusi māksliniece Gundega Kalendra. Grāmata izdota ar Helmera Pavasara piemiņas fonda finansiālu atbalstu.

Helmers Pavasars (1903–1998) – latviešu komponists, diriģents, vijolnieks, ērģelnieks, pedagogs, mūzikas apskatnieks un sabiedrisks darbinieks; Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas laureāts un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesors.
Dzimis 1903. gada 19. maijā Lejasciemā. Muzikālo izglītību ieguvis Cēsu un Valmieras mūzikas skolās un Latvijas Konservatorijā, kur mācījies kompozīciju, vijolspēli un diriģēšanu.
Trīsdesmitajos gados aktīvi darbojas gan Valmierā, gan Cēsīs. Strādā par pedagogu Cēsu Mūzikas skolā, dibina Cēsu simfonisko orķestri, no 1934. gada ir Cēsu Tautas konservatorijas direktors. Ir arī Cēsu Skolotāju institūta (1938–1940) un Latvijas Konservatorijas mācībspēks (1940–1944, docents). Karš pārvelk pāri svītru radošajiem plāniem un iecerēm. Pavasaru ģimene 1944. gadā Latviju pamet un dodas svešumā. Vispirms bēgļu gaitas Vācijā, bet kopš 1954. gada par ģimenes dzīvesvietu kļūst Londona. Helmers Pavasars spēlē ērģeles, komponē, vada vīru kori Bredfordā.
Komponista daiļrades pūrā ir skaņdarbi simfoniskajam un pūtēju orķestriem, vokālā un instrumentālā kamermūzika, skaņdarbi ērģelēm, kordziesmas, kantātes un citi darbi.

 HELMERS PAVASARS

 Grāmatas "Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks" atvēršanas svētki (20.07.2022)

Ceturtdien, 28. jūlijā plkst. 16:00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē notiks Ingas
Jērumas grāmatas Komponists Helmers Pavasars un viņa laiks atvēršanas svētki.

www_Helmers_Pavasars

LAIKA UPĒ - ES

Iznācis krājums „Laika upē - es” zēnu, meiteņu un jauktajiem koriem (04.07.2022)

Krājumā “Laika upē – es” apkopotas latviešu komponistu un dzejnieku radītās, izdziedātās un arī vēl nedziedātās kora dziesmas, kuras pēc Valsts izglītības satura centra (līdz 2009. gadam – Valsts jaunatnes iniciatīvu centra) pasūtījuma veltītas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku svarīgākajam notikumam – koncertiem Mežaparka Lielajā estrādē jaunajā 21. gadsimtā (no 2000. gada līdz 2022. gadam). Krājums izdots sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC).

Krājumā “Laika upē - es” apkopotas mūsu latviešu komponistu un dzejnieku radītās, izdziedātās un arī vēl nedziedātās kora dziesmas, kuras pēc Valsts izglītības satura centra (līdz 2009.gadam - Valsts jaunatnes iniciatīvu centra) pasūtījuma veltītas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku svarīgākajam notikumam – koncertiem Mežaparka Lielajā estrādē jaunajā 21.gadsimtā (no 2000.gada līdz 2022.gadam). Radītas dziesmas zēnu koriem, meiteņu koriem, jauktajiem koriem un kopkorim saskaņā ar katra koncerta māksliniecisko koncepciju, kā arī atbilstoši tā brīža aktuālajam, raksturīgajam, vērtīgajam un svarīgajam jauniešu skatījumā.

Kā ģimeni vieno ar mīlestību klāts galds, tā paaudzes vieno no sirds dziedātas dziesmas. Pie šī galda vijas atmiņu stāsti paaudzēs par svētku gājienu tautastērpā un ziedu vainagu galvā, par saules staru neremdināmā siltuma un vasaras pēkšņā lietus sarīkotajiem pārbaudījumiem. Par lepnuma svētajām trīsām kopkorī Mežaparka koku un cilvēku ielokā. Tur sarunājas māte un tēvs, meitas un dēli, brāļi un māsas, un kaimiņi, un novadnieki. Plaukst mīļas, sirsnīgas prieka un dziesmu atmiņas mūža garumā. 

Gadu gaitā izveidojusies cieša sadarbība ar dzejniekiem Māru Zālīti, Inesi Zanderi, Jāni Peteru, ar komponistiem Raimondu Paulu, Zigmaru Liepiņu, Selgu Menci, Ilzi Arni, Jāni Lūsēnu, Arturu Maskatu, Ēriku Ešenvaldu, Valtu Pūci, Uldi Marhilēviču, Kārli Lāci, Renāru Kauperu, Jāni Aišpuru, Līgu Celmu - Kursieti, Lauru Jēkabsoni, Andri Sējānu, Valdi Zilveri.

Paldies par atsaucību Autoriem, paldies, ka spējāt radīt tik daudz brīnišķīgu, mūsdienīgu darbu mūsu skolu jaunatnei!

Paldies gandrīz 500 mūzikas skolotājiem, skolu koru diriģentiem par  ilgstošo, pašaizliedzīgo un pacietīgo darbu, izkopjot un saglabājot Latvijas kora dziedāšanas tradīciju, liekot pamatus un audzinot mīlestību dziedāt!

Pārmantojamība, pēctecība, tradīcijas. Stipri un pamatoti vārdi, ja runā par Latviju. Tā Latvija, kura ir “sakopta, ziedoša” (S. Brice), ir arī dziedoša. Tāpēc ka dziesmām ir patiesi vārdi un patiess skanējums. “Es gribu būt Dziesmu svētkos,” tā saka visi, kas jūt un zina – Latvija, mūsu gara spēka drošais balsts mūžu mūžos, atkal gaida.