Valoda

(+371) 29135391

Mans grozs

Arturs Maskats

 

Viens no starptautiski pazīstamākajiem latviešu komponistiem Arturs Maskats dzimis 1957. gada 20. decembrī Valmierā. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas (mūsdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) kompozīcijas klasi pie Valentīna Utkina (1982), studiju gados saņēmis laureāta balvu Vissavienības jauno komponistu festivālā (1981) Erevānā, Armēnijā.

Arturs Maskats strādājis vairākos vadošos amatos: bijis Raiņa Dailes teātra Mūzikas daļas vadītājs (1982–1997), Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs (1993–1996) un Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieciskais vadītājs (1996–2013). Ir viens no Cēsu mākslas festivāla veidotājiem. Pasniedz kompozīciju un instrumentāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kopš 2013. gada ir VSIA Latvijas Koncerti programmu direktors.

Maskata darbu klāsts aptver plašu žanru loku, sākot no kamermūzikas un kordarbiem, līdz pat  simfoniskajiem opusiem, kā arī skatuves un kinomūzikai. 80. un 90. gados komponista radošās dzīves degpunkts bija teātris. Strādājot Dailes teātrī, viņš sacerējis oriģinālmūziku tuvu pie simts uzvedumiem, komponējis arī citu teātru dramatiskajiem iestudējumiem. Turpina rakstīt mūziku teātra izrādēm arī šodien. Tomēr kopš 90. gadu vidus Maskats arvien nopietnāk pievērsies akadēmiskajiem žanriem, radot nozīmīgus darbus simfoniskajā un vokāli simfoniskajā jomā, baletu Bīstamie sakari un operu Valentīna.

Artura Maskata daiļrade balstās neoromantisma estētikā, tajā var rast arī neoklasicisma iezīmes. Simfoniskie darbi izceļas ar izsmalcinātu un krāsainu instrumentāciju, iekļaujot partitūrā arī daudzveidīgu sitaminstrumentu klāstu, bandoneonu un klavesīnu. Jaunradi iedvesmo dzeja (franču poēzija, Andalūzijas kaislīgā dzīves un dabas uztvere Federiko Garsijas Lorkas darbos, amerikāņu klasiķes Emīlijas Dikinsones lirika, latviešu dzejnieku Ojāra Vācieša un Ineses Zanderes rindas u. c.), ceļojumu iespaidi. Komponists bieži pievēršas jūtu pasaulei, parādot plašu emociju gammu, sākot no smalkas, trauslas lirikas līdz pat baltkvēlei nokaitētām, galēji sakāpinātām emocijām, runā arī par aktuālām un laikmetīgām tēmām. 2022. gadā, kad Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā, komponists radīja klavierdarbu Ukrainas noktirne, solidarizējoties ar ukraiņu tautu tās brīvības cīņās. Skaņdarba pamatā ir ukraiņu tautasdziesma par mīļoto, kuru ukraiņu sieviete gaida pārnākam no kara. Dažkārt Maskata darbos atbalsojas Latvijas vēstures traģiskākās lappuses (piemēram, skaņdarbs Lacrimosa veltīts prāmja Estonia 1994. gadā bojā gājušo piemiņai, operā Valentīna skarti Latvijas 20. gs. 30. un 40. gadu dramatiskie vēstures līkloči, tostarp holokausta tēma). Komponistam būtiskas ir Latvijas pilsētas un kultūrvietas – Rīgas tēls sastopams skaņdarbos ar Aleksandra Čaka un Ojāra Vācieša dzeju, kamermūzikas opusā Magnolija pavasarī pie Operas, Liepājas Dzintaru ielu un Svētās Trīsvienības katedrāli rodam 12. Liepājas koncertā klavierēm un orķestrim.

Arturs Maskats ir vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs (1996 – par skaņdarbu Salve Regina, ciklu Trīs Pola Verlēna dzejoļi un mūziku Dailes teātra izrādei Terēza Rakēna; 2001 – par Concerto grosso vijolei, čellam, sitaminstrumentiem un stīgu orķestrim; 2002 – par simfonisko darbu Tango, 2011 – par ciklu Venēcijas rindas soprānam un klavieru kvartetam). Komponists saņēmis Latvijas teātru Spēlmaņu nakts gada balvu par labāko mūziku dramatiskajos teātros (2003./2004. gada sezonā par mūziku Dailes teātra izrādēm Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts, Horhes Luisa Borhesa Tango, režisors Mihails Gruzdovs), kinobalvu Lielais Kristaps par mūziku filmai Tumšie brieži (2007). Ieguvis pirmo vietu Latviešu oriģināloperu konkursā (par ideju operai Valentīna, 2008). 2015. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei Ideāls zaglis saņēmis AKKA/ LAA Autortiesību bezgalības balvu 2017.

Arturs Maskats sadarbojies ar izcilākajiem latviešu mūziķiem un profesionālajiem kolektīviem, to vidū ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, kamerorķestris Kremerata Baltica un tā vadītājs, vijolnieks Gidons Krēmers, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģenti Andris Nelsons, Normunds Vaicis, Ainārs Rubiķis, Normunds Šnē, Andris Poga, Atvars Lakstīgala, Latvijas Radio koris un diriģenti Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, jauniešu koris Kamēr... un diriģenti Māris Sirmais, Jānis Liepiņš, klavieru kvartets RIX, čellisti Reinis Birznieks, Marta Sudraba, Kristaps Bergs, flautiste Dita Krenberga, pianists Reinis Zariņš, operdziedātāji Inga Kalna, Aleksandrs Antoņenko, Sonore Vaice, dziedātājs Jānis Šipkēvics un vokālā grupa Cosmos. Sadarbībā ar akordeonisti Kseniju Sidorovu tapis Akordeona koncerts, kas ir pirmais šā žanra paraugs latviešu mūzikā. Kino un operas žanra jomā auglīga bijusi sadarbība ar režisoru Viesturu Kairišu. Maskata kormūzika skanējusi Vispārējos Latviešu dziesmu svētkos (1998, 2002, 2013, 2024) un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkos (2010).

Maskata ceļš uz starptautisko atzinību aizsākās ar panākumiem Trešajā starptautiskajā simfonisko kompozīciju konkursā Masterprize 2003, kad viņa skaņdarbs Tango izskanēja konkursa finālā Londonā. Kopš tā laika šo darbu atskaņojuši daudzi ievērojami orķestri un diriģenti daudzviet pasaulē. Simfoniskās mūzikas jomā veiksmīga bijusi sadarbība ar Birmingemas simfonisko orķestri, Bostonas simfonisko orķestri un Vīnes Filharmoniķiem Andra Nelsona vadībā, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Modestu Pitrenu u. c. 2021. gadā prestižajā Berlīnes Konzerthaus zālē vokālo ciklu Vasaras sapņi balsij, vijolei un stīgu orķestrim atskaņoja čīliešu-zviedru mecosoprāns Lučiana Mančini (Luciana Mancini), Zviedrijā dzīvojošais britu vijolnieks Hugo Tičati (Ticciati) un Stokholmas kamerorķestris O/Modernt. 2024. gada martā Stambulā akordeoniste Ksenija Sidorova kopā ar Stambulas Valsts simfonisko orķestri diriģenta Ibrahima Jazidži (Ibrahim Yazici) vadībā publiski pirmatskaņoja Akordeona koncertu, kurš iepriekš bija dzirdams vienīgi ierakstu izdevniecības Ondine izdotajā albumā.

Operas Valentīna pirmizrāde 2014. gadā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. Pārņemot Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, opera Valentīna tika iekļauta Latvijas publiskās diplomātijas un kultūras programmā. 2015. gadā tā bija skatāma Berlīnes Vācu teātrī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Kultūras programmas ietvaros. Valentīna joprojām ir viens no īpašajiem notikumiem, kas aizvien tiek pieminēts Latvijas-Vācijas kultūras attiecībās un diplomātu aprindās. 2024. gadā no lielformāta operas tā guva jaunu traktējumu kamerversijā un tapa par multimediālu monooperu.

Artura Maskata un horeogrāfa Kšistofa Pastora balets Bīstamie sakari ir vairākkārt rādīts uz ārvalstu skatuvēm. 2006. gadā pēc pirmizrādes Latvijas Nacionālās operas un baleta trupas iestudējumā Rīgā to varēja redzēt trupas viesizrādēs Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko teātrī Maskavā (Krievija). Vēlāk tas iestudēts baleta trupās Staņislava Moņuško teātrī Poznaņā (Polija, 2010), Brno operas un baleta teātrī (Čehija, 2011), Antonīna Dvoržāka teātrī Ostravā (Čehija, 2019) un Bidgoščas Opera Nova (Polija, 2023).

  1. gadā Kuneo (Cuneo, Itālija) notika režisoru Ērikas Lifredo (Erica Liffredo) un Kristas Burānes dokumentālās filmas Tango della vita (Dzīves tango) pirmizrāde. Filmai mūziku komponējis Arturs Maskats, kurš ir arī viens no filmas galvenajiem varoņiem.

Maskata darbi izdoti kompaktdiskos ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs (CD Arturs Maskats – 2002, BIS Records AB; CD On Photography. Bryars. Maskats. Silvestrov. Latvian Radio Choir – 2005, GB Records; CD Accordion Concerto. Tango. Cantus Diatonicus. My river runs to thee... – 2023, Ondine).

 

Mārīte Dombrovska