Instr. Cembalo obligato; Viol: I; Viol: II; Viola; Basso/Basso Continuo

Apgāda Musica Baltica nošu sērijā “Johans Gotfrīds Mītelis. Instrumentālie koncerti” izdots Koncerts klavesīnam un stīgām Sibemolmažorā.

Johans Gotfrīds Mītelis (Johann Gottfried Müthel, 1728–1788) dzimis mūziķu ģimenē Mellnē (Šlēsvigā-Holšteinā). Jau 19 gadu vecumā viņš kļuva par ērģelnieku un klavesīnistu Šverīnes galmā, kur mācīja arī hercogu ģimeni. 22 gadu vecumā Mītelim bija iespēja apgūt koncerta formu pie jau slimā Johana Sebastiāna Baha Leipcigā. Viņš ir pārrakstījis arī vairākus Baha manuskriptus. Kad Mītelim bija 25 gadi, viņš pārcēlās uz Livonijas galvaspilsētu Rīgu, kam bija intensīva kultūras apmaiņa ar Ziemeļvāciju. Rīgā viņš divus gadus vadīja tirgotāja un slepenpadomnieka fon Fītinghofa privāto kapelu, bet pēc tam līdz pat mūža beigām strādāja par Rīgas Sv. Pētera baznīcas ērģelnieku. Mīteļa skaņdarbu klāstā ir klaviersonātes, klavierkoncerti, klavieru variāciju cikli, “45 izmeklētas dažādu dzejnieku odas un dziesmas” u. c. Atsevišķi darbi ir izdoti jau komponista dzīves laikā.

Nošu izdevumu bagātina vācu muzikologa, Dr. phil. Pētera Reidemeistera priekšvārds, kurā lasām sekojošas rindas: “.. Mīteļa īpašā vieta solokoncerta vēsturē starp Vivaldi stila ritorneles formu un Mocarta laika klasisko tipu vēl nav pietiekami izpētīta praksē un atzīta teorijā. Solobalss savijums ar orķestra kustību, dialogs starp instrumentu grupām, mijiedarbība un pretdarbība ir ļoti mainīga un izdomas bagāta un tālu pārsniedz baroka laikmeta normas.”

Daudzi laikabiedri uzsvēruši Mīteļa izcilo instrumentālo virtuozitāti un spožumu. Kristiāns Frīdrihs Daniels Šūbarts 1784/85. gadā viņu uzskatīja par “vienu no labākajiem un dziļdomājošākajiem ērģelniekiem un pianistiem” un rakstīja: “Lietpratēji, kas dzirdējuši viņu spēlējam, nebeidz apbrīnot ātrumu, precizitāti un vieglumu, ar kādu viņš pārvar grūtību kalnus.”

Projekta vadītāja un kritisko komentāru autore ir senās mūzikas speciāliste Ilze Grudule. Viņa uzsver: “Izdevums balstīts vienīgajā atrastajā avotā – autogrāfa partitūrā. Izdevuma mērķis ir saglabāt oriģinālās notācijas grafisko pierakstu. Tādēļ, cik tas vien iespējams, visas nošu pieraksta nianses saglabātas, lai mūzikas interpretiem atstātu lielāku izvēļu iespēju. Tikai nedaudzi vēsturiskās notācijas simboli un zīmes tika adaptēti mūslaiku notācijas sistēmai.”

Izdevumu papildina mākslinieka Edgara Folka darba “Mistērija” (2020) reprodukcija. Darba elementi izmantoti arī nošu vāka dizainā.

Nošu izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.