Instr.3(II=alto fl.,picc.II;III=picc.I).2(II=eng.hn).2cl.inBb(I=cl.in Eb,II=b.cl.in Bb).2(II=dbsn)-4.3(III¬-offstage).3.1-perc(3):I=3timp/t-t(med)/susp cym(med)/tri/5tpl bl/2congas/crot/tamb;II=t-t(small)/bd/glass w chimes/susp cym(small)/tri(small)/5w bl/sd/vib/crot;III=t-t(large)/susp cym(large)/tri(large)/(glock)/4bongos/4tom-t/whip-cel-hp-strings(13.12.10.8.6)

Par skaņdarbu

Mani dziļi fascinē gaismas un gaišuma jēdziens mūzikā, kā arī šķietami neierobežotās orķestra iespējas, kas beidzot ļāva šo ideju pilnvērtīgi izpētīt. Gaišināšanās un aptumšošanās process visos mūzikas aspektos veido šī skaņdarba pamatu.

Nosaukums Ausma latviešu valodā nozīmē “saullēkts”. Jau sākotnēji apzinājos, ka nevēlos iet pa acīmredzamu ceļu, attēlojot vienu vienīgu, pakāpenisku saullēktu, kā, piemēram, Riharda Štrausa Alpu simfonijas ievadā. Galu galā mūsu planēta ir sfēriska — kamēr vienā vietā saule lec, pretējā pasaules pusē vienlaikus iestājas tumsa. Šī procesa atspoguļojumā mūzikā viens vai vairāki tās aspekti vienmēr kļūst gaišāki, kamēr citi kādā veidā aptumšojas.

Kompozīciju ietekmējusi arī saullēkta poētiskā tēlainība: jaunas dienas dzimšana ar visu tās potenciālu un neparedzamību, lēni procesi un pēkšņi notikumu pavērsieni, atmiņas un nemitīgas pārvērtības.

Visbeidzot mani ļoti interesē vārdu attīstība un izcelsme. Latviešu vārdu ausma pirms nepilniem 150 gadiem radījis izcilais latviešu dzejnieks un dramaturgs Rainis, taču tas balstās indoeiropiešu pirmavotā, kas ir daudzus tūkstošus gadu sens. No šīs pašas saknes cēlušies arī angļu east, latīņu aurora un sengrieķu Eos — rītausmas dieviete —, kā arī citi radniecīgi vārdi. Nosaukuma vienlaikus mūsdienīgā un senatnīgā daba kļuva par pēdējo impulsa punktu, kas mani iedvesmoja pievērsties šai tēmai.

Aleksandrs Avramecs
2024. gada 2. decembris
Rīga, Latvija

Vairāk par nošu īri ŠEIT