Rihards Dubra

“Lai radītu īstu un patiesu mākslu, cilvēkam kaut kas ir jāziedo – gan savs laiks, gan laiks, kas domāts saskarsmei ar līdzcilvēkiem, gan daļa potenciālu dzīves iespēju, gan daļa spēka, jūtas un arī daļa veselības, jo nekas nerodas no nekā, jo, no radīšanas neziedojot, rodas tikai destrukcija...,” teicis viens no starptautiski pazīstamākajiem latviešu komponistiem, jūrmalnieks Rihards Dubra.

Komponists dzimis 1964. gada 28. februārī Rīgā. Beidzis Emīla Dārziņa mūzikas skolu (1982), kur mācījies kompozīciju pie Jāzepa Lipšāna un Ģederta Ramana. Absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas (mūsdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) kompozīcijas klasi pie Ādolfa Skultes (1989), vēlāk – pie Jura Karlsona (1996, maģistra grāds), 80. gados konservatorijā apguvis arī simfonisko diriģēšanu pie Aleksandra Viļumaņa.

Riharda Dubras daiļrades centrā ir sakrālā mūzika. Lai arī kādā žanrā būtu tapuši darbi, tajos allaž jūtama Dieva klātesamība un tie ir piepildīti ar garīgu saturu. Komponista dzimtas saknes meklējamas Latgalē, kur ir spēcīgas katolicisma tradīcijas. Dubras mūzikā rodama komponista dziļā saikne ar baznīcas mūziku, kas gūta, strādājot par Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ērģelnieku un kopš 1999. gada aktīvi piedaloties Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas mūzikas dzīves organizēšanā. Arī instrumentālajos darbos dažkārt sastopami nosaukumi, kas saistīti ar katoļu baznīcas liturģiju (piemēram, Lux aeterna saksofonu kvartetam, Super flumina Babylonis klavesīnam, klaviercikls Krustaceļa vīzijas. Gaisma, ko komponista 60. jubilejas gadā pirmatskaņojis izcilais pianists Reinis Zariņš, u. c. darbi). Daiļradē atspoguļojas komponista interese un dziļās zināšanas par seno mūziku, tostarp gregorikas tehniku pārzināšana. Senās mūzikas pieredze krāta, dziedot senās mūzikas ansamblī Schola Cantorum Riga (1993–2004) un citos atskaņotājsastāvos, piedaloties senās mūzikas meistarklasēs un semināros Beļģijā, Vācijā un Austrijā. Līdz ar to Dubras mūzikā sintezējas gregorikas, korāļa un citi senās mūzikas elementi, kas bagātināti ar minimālisma iezīmēm un sonoriku. Viņa gara radinieki mūzikā ir Gija Kančeli, Arvo Perts un Džons Taveners.

Riharda Dubras dzīvē nozīmīgs ir arī pedagoģiskais darbs. No 1985. līdz 2015. gadam viņš mācījis harmoniju un kompozīciju Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, kopš 2016. gada ir Ventspils Mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas un kompozīcijas mācībspēks. Kopš 2000. gada Rihards Dubra katru vasaru Zalcburgā (Austrija) piedalās t. s. “Baznīcas mūzikas darba nedēļā” – kvalifikācijas celšanas kursos profesionāliem mūziķiem, kuros ir gan mācībspēks, gan arī dziedātājs korī, ar kura koncertu pēdējos gados tiek atklāts festivāls Salzburger Festspiele. Komponists sniedzis ērģeļu improvizāciju koncertus gan Latvijā, gan arī ārvalstīs – Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Austrijā un Francijā.

Rihards Dubra sacerējis vairāk nekā 300 darbu. Jautāts par nozīmīgākajiem darbiem, viņš uzsvēris, ka katrs skaņdarbs, arī miniatūras, viņa mūzikā ir vienlīdz nozīmīgi. Daiļradē kopumā pārstāvēts plašs akadēmisko žanru klāsts, sākot no kamermūzikas un ērģeļdarbiem līdz pat izvērstiem simfoniskajiem un vokāli simfoniskajiem darbiem (simfonijas, koncerti, kantātes, oratorijas), un operai Suitu sāga.

Par skaņdarbu Te Deum, kas pirmatskaņots XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, komponists saņēmis Lielo Mūzikas balvu (2003), par kordziesmu Tu skaistō Dīva dōrza Rūze (Tu skaistā Dieva dārza roze) – Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks (2014). Par kordarbiem vairākkārt piešķirta AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva.

Dubras mūzika kuplinājusi garīgās mūzikas koncertus Vispārējos Latviešu dziesmu svētkos. Viņa liturģiskie darbi ir būtiska baznīcas mūzikas dzīves daļa Romas katoļu draudzēs Latvijā gan dievkalpojumos, gan arī koncertos un regulāri skan Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā, kas pulcē tūkstošiem svētceļnieku no visas Latvijas un kaimiņvalstīm. Komponista mūzika regulāri skan starptautiskos festivālos, koncertos un konkursos visā pasaulē. 2022. gada novembrī Cvollē (Zwolle, Nīderlande) notika Dubras daiļradei veltīts kormūzikas festivāls, tā noslēgumā viņa skaņdarbu O radix Jesse atskaņojis ap 150 dziedātāju liels kopkoris. 2023. gadā divi Riharda Dubras darbi bija obligātie skaņdarbi Tolosas Starptautiskajā koru konkursā Spānijā. 2024. gadā ar vairākiem koncertiem un pirmatskaņojumiem Latvijā atzīmēta komponista 60 gadu jubileja.

Komponists sadarbojies ar redzamākajiem Latvijas mūziķiem, koriem un orķestriem, to vidū ir Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma, kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē, Valsts Akadēmiskais koris Latvija un diriģents Māris Sirmais, jauniešu koris Kamēr..., vokālās grupas Schola Cantorum Riga, Anima Solla, Rīgas Saksofonu kvartets, pianists Reinis Zariņš u. c. Ārvalstu mūziķu vidū ir Ķelnes Figurālkoris (Figuralchor Köln), koris Cambridge Chorale un diriģents Maikls Kiblevaits (Michael Kibblewhite), Londonas Universitātes Karaliskās Holoveja koledžas (Royal Holloway, University of London) koris un diriģents Ruperts Gafa (Rupert Gough), kameransamblis Louth Contemporary Music Society, sitaminstrumentāliste Daniela Ganeva (Daniella Ganeva, Lielbritānija), ērģelnieks Džeimss Hikss (James D. Hicks) u. c. Dubras mūzika ir izdota daudzos albumos, to klāstā ir kompaktdiski, ko laidušas klajā Lielbritānijas ierakstu izdevniecības Hyperion Records un Meridian Records.

Mārīte Dombrovska

Riharda Dubras jubilejas koncerts

Skip to the end of the images gallery