Vilnis Šmīdbergs dzimis 1944. gada 14. jūnijā Ventspilī. Tikai 14 gadu vecumā sācis mācīties notis, iestājies Ventspils mūzikas skolā, kur pirmos trīs gadus mācījies kordiriģēšanu, pēc tam – mūzikas teoriju pie Dzintara Kļaviņa un kompozīciju pie Kārļa Tennes. 1964. gadā beidzis Ventspils mūzikas skolu un iestājies LVK (tagad LMA) Kompozīcijas nodaļā, bet pēc diviem mēnešiem iesaukts dienestā. Pēc atgriešanās no dienesta no 1967. gada līdz 1971. gadam spēlējis ārtroka grupā Katedrāle, liekot pamatus latviešu rokmūzikai. Uzturējies tā laika progresīvās inteliģences vidē – apmeklējis leģendāro kafejnīcu Kaza, ticies ar Birutu Delli, Māru Ķimeli, Aivaru Neibartu, Ināru Eglīti, Armandu Melnalksni u. c. Aizsākusies draudzība ar komponistu Mārtiņu Braunu. 1970. gadā atsācis studijas LVK Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē un absolvējis to 1975. gadā. 1977. gadā pirmoreiz devies uz komponistu jaunrades namu Ivanovā un vēlāk kopumā viesojies tajā 12 reizes.

1977. gadā izveidojis grupas Sīpoli pamatsastāvu (nosaukums iegūts vēlāk) un uzaicinājis tajā Mārtiņu Braunu, 1978. gadā šķīries no grupas. 1982–1989 bijis skaņu režisors Vissavienības skaņu plašu firmas Melodija Rīgas studijā. Epizodiski bijis Latvijas radio, TV un Telefilmas skaņu režisors, vadījis dažādus pašdarbības kolektīvus, strādājis par deju ansambļa Daile muzikālo vadītāju. Kopš 1992. gada strādā Rīgas 5. mūzikas skolā par mūzikas teorijas pasniedzēju, kopš 1993. gada – Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pūtēju orķestrī.

Par Simfoniju pūtēju orķestrim saņēmis Lielo mūzikas balvu 2010.

www.lmic.lv