"Mūzika ir dvēseles svētki.
Tā uzrunā, aicina, vēsta, saviļņo...
Tā māca dvēseļu valodu.

Es varētu būt mēma kā zivs un nerunāt,
Bet mūzikā vienalga izpaustos viss, ko es vēlētos pateikt."

Indra Riše


BIOGRĀFIJA

Indras Rišes (1961) dzimtā puse ir Dobele. Beigusi LVK kā pianiste (1985), I. Riše sāk pievērsties kompozīcijai un noslēdz savu otro studiju loku LVK Pētera Plakida kompozīcijas klasē (1990). 1993. gadā I. Riše iegūst Dānijas Kultūras ministrijas stipendiju studijām Kopenhāgenā, kur Karaliskajā Dānijas Mūzikas akadēmijā trīs gadus turpina pilnveidoties kompozīcijā pie Nilsa Rosinga-Skova (Niels Rosing-Schow) un elektroakustiskajā kompozīcijā pie Ivara Frounberga (Ivar Frounberg), kļūdama par pirmo sievieti Dānijā, kura beigusi pilnu kompozīcijas kursu. Viņas izglītībā būtiska loma ir:
• elektroniskās un kompjūtermūzikas kursiem Kalifornijas Universitātē Berklijā – CNMAT Summer Workshop in New Technologies for Music Performance and Composition, University of California, U.S.A. (1995);
• dalībai IRCAM Vasaras akadēmijā Parīzē, Summer Academy (1999);
• dalībai Operas akadēmijā Oslo (2001);
• jaunāko elektroniskās mūzikas tehnoloģiju apguvei Starptautiskajā Komponistu centrā Visbijā (Gotlande, Zviedrija, 2004).

I. Riše uzturas Dānijā līdz 2002. gadam, komponējot pasūtījuma darbus un periodiski strādājot kā nošu pārrakstītāja un aranžētāja Kopenhāgenas Karaliskajā operā, Valsts nošu izdevniecībā Samfundet un Dānijas Radio. I. Riše ir rakstījusi arī dāņu komponistu lielformas darbu klavierizvilkumus (Ib Norholm, Erik Norby).

Kopš 2002. gada Indra Riše dzīvo Latvijā un ir aktīva kā komponiste, izmantojot savu Latvijā un ārzemēs spodrināto talantu visdažādākajos žanros, sākot ar kordziesmām, kamermūziku un darbiem elektronikai līdz simfoniskajām un vokāli simfoniskajām partitūrām.

Klajā laisti trīs Indras Rišes autordiski (1998, 2000, 2013). Vairāki darbi iekļauti arī citos CD albumos.

Indras Rišes kompozīcijas ir atskaņotas starptautiskos festivālos un koncertos Baltijā, Skandināvijā, Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā, Itālijā, Krievijā, ASV, Ķīnā u. c., tostarp ISCM (International Society of Contemporary Music) rīkotajos festivālos Zviedrijā (Uguns rituāls ērģelēm, Vējš, Zeme un Smaržas stīgu orķestrim, 2009) un Horvātijā (Piecas dziesmas no Alvas zaldātiņa repertuāra diviem sitaminstrumentālistiem, 2011).

Kopš 2004. gada Indra Riše ir sabiedriski aktīva, būdama Latvijas Komponistu Savienības padomē un vadīdama Latvijas ISCM (Laikmetīgās mūzikas asociācija) sekciju. Kopš 2015. gada ir LKS valdes priekšsēdētāja.


ATSAUKSMES

"Piecdaļīgā, tikai jauktajam korim un nelielam simfoniskam orķestrim uzrakstītā oratorija raisās neoromantisma stilistikā. Mūzikas valoda – tīkami vienkārša, demokrātiska, bez banalitātēm /../. Forma – groda, viegli uztverama. Instrumentācija – dzidra, uz tīriem tembriem un to labskanīgām kombinācijām balstīta."

Guntars Pupa, muzikologs, Mūzikas Saule, 2004, Nr. 5 (25)


"/../ Simfoniskā skaņdarba Zaļā vīzija mūzika uzrunāja pati: dzīvā, tēlainā un kontrastiem bagātā procesā, kurā brīžiem šņāca /../ vēja mašīna, kauca sirēna un no skārda rupora atskanēja klepus, kurš pasakā nāk no pilsētas putekļainā radio. Pat neatceroties I. Ziedoņa paradoksālās fantāzijas par to, kā pilsētas smakas un trokšņi bēg, bet zaļais mežs nāk, mūzikas stāsts izdevies izteiksmīgs. Vislabākajā nozīmē programmatiska mūzika. Starp vēstures un šodienas autoritātēm I. Rišes Zaļā vīzija izrādījās visspilgtākais koncerta iespaids. Tā ir vērtīgs pienesums latviešu mūzikai, jo atrodas ārpus mums (latviešiem. – Red.) tipiskā lirisma vai patētikas."

Inese Lūsiņa, muzikoloģe, Diena, 2003. gada 15. oktobrī


"Indras Rišes mūzikā var mesties kā atvarā – kā tādā mežonīgā, nekontrolējamā, bet arī labi organizētā straumē."

Ligita Sneibe, ērģelniece, Neatkarīgā Avīze, 2001. gada 24. augustā


"Atraisītā komponēšanas tehnika nav pašmērķīga, caur to spraucas kādas ilgas, skumjas, vīzijas, kaut kas līdz galam nepateikts (Ainava miglā). Tas sajūtams pat Mūzikā priekam. Daba – savās brīžiem neizskaidrojamās pretišķībās..."

Imants Zemzaris, komponists


"Ainavisms, ilustratīvisms, saikne ar dabu. /.../ Vienojošie elementi – asociācija, ilustrācija, nepārprotams programmatisms, ko pauž tēlojošā teksta rindas. Un, protams, nacionāli ainaviskā nosacītība, kas neskopojas ar mājieniem. Izteiksmes līdzekļu valoda – moderni tradicionāla, tāpat kā instrumentārijs..."

Ieviņa Liepiņa, muzikoloģe, Neatkarīgā Rīta Avīze, 2000. gada 2. maijā


DISKOGRĀFIJA

Bet tā diena nāk tik lēni kamerorķestrim (sinfonietta) / Rīgas kamermūziķi, D Normunds Šnē – 17’23” / Ekspresijas četrām klarnetēm / Latvijas klarnetistu biedrības klarnešu kvartets – 6’43” / Ainava miglā vijolei un klavierēm / Ilze Zariņa, vijole, un Indra Riše, klavieres – 10’59” / Trīs romantiskas dziesmas mecosoprānam un diviem čelliem / Teksts – Kārlis Skalbe / Antra Bigača, mecosoprāns, Diana Ozoliņa, čells, un Agnese Rugēvica, čells – 7’28” / Mūzika priekam flautai, čellam un akordeonam / Pia Kaufmanas, flauta, Ingers Guldbrants Jensens, čells, un Marija Verme-Oterstrema, akordeons – 9’29” / Spektrs ērģelēm / Ligita Sneibe, ērģeles – 19’15” // Music for Fun. Chamber works by Indra Riše [autordisks] – 1998, Point Records, Denmark, PCD 5138

Atgriešanās mecosoprānam, flautai, čellam un akordeonam / Antra Bigača, mecosoprāns, Ilze Urbāne, flauta, Leons Veldre, čells, Sergejs Fedorenko, akordeons – 15’23” / Trīs krāsainās pasakas klavierēm / Indra Riše, klavieres – 8’01” / Stīgu kvartets / Rīgas Stīgu kvartets: Uldis Viesturs Sprūdžs, 1. vijole, Jurijs Savkins, 2. vijole, Einārs Rožēvics, alts, Agne Stepiņa, čells – 17’36” / Ārā no tumsas alta saksofonam solo / Renārs Lācis, alta saksofons – 11’20” / Bērnības ainas mecosoprānam un elektronikai / Ingrida Oreskjolda, mecosoprāns – 15’02” // Indra Riše: The Return [autordisks] – 1999, dacapo, Copenhagen, 8.224142

Atgriešanās dramatiskajam soprānam, flautai, čellam un akordeonam / Wärme-Quartet – 13’01”// Wärme-Quartet. Mater Mea. New Baltic and Nordic Chamber Music – 2000, DACOCD 532

Zaļā krūze mecosoprānam un divām vijolēm / Ance Krauze, Baiba un Linda Skrides – 3’04” // Healthy Life 21st century – 2002, Higasikavas pilsētas dome (Hokaido sala, Japāna), R-0250211, nr. 5

Pamošanās flautai, vienam sitaminstrumentālistam un astoņām sieviešu balsīm // Vokālais ansamblis Putni, Miks Vilsons (flauta), Edgars Saksons (sitaminstrumenti), mākslinieciskā vadītāja Antra Dreģe – 8’00”// Vokālais ansamblis Putni. Pamošanās – 2003, PUTNI, PCD 3

Zaļā vīzija simfoniskajam orķestrim / Liepājas simfoniskais orķestris, D Imants Resnis – 6’22” [fragments] // Music in Latvia – LMIC & Latvijas Radio, LMIC CD-2003-1

Aizturētā elpa saksofonu kvartetam / Amstel Saxophone Quartet – 9’16”// Amstel Saxophone Quartet. Baltica – 2005, Amstel Records, AR 003

Die Mitbewegung (Mijiedarbība) flautai un ērģelēm / Imants Sneibis, Ligita Sneibe – 15’50” // Latviešu komponisti pūšaminstrumentiem. Music for Winds by Latvian Composers – 2008, LMIC 016

Uguns rituāls ērģelēm / Ligita Sneibe – 15’25” // Ligita Sneibe. Latviešu ērģeļmūzika – 2010, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 071

Trīs pavasara epizodes saksofonam un akordeonam / Romāns Manuilovs, Sergejs Fedorenko – 9'48”/ Vēja noktirne vijolei, klavierēm un elektronikai / Kristīne Mihaela Prīna, Indra Riše, Veids Matsons – 9'13” / Sprīdi virs Zemes flautai un klavierēm / Anete Toča, Indra Riše – 5'40” / Purva dvēselītes akordeonam solo / Sergejs Fedorenko – 10' / Otrpus sliekšņa čellam un klavierēm / Ēriks Kiršfelds, Indra Riše – 13'40” / Pamošanās flautai, vienam sitaminstrumentālistam un astoņām sieviešu balsīm - 9'23” / Tīrās blēņas astoņām sieviešu balsīm, flautai, čellam un klavierēm / Vokālā grupa Putni, Andis Klučnieks, Ivars Bezprozvanovs, Aija Ziņģīte – 10'36” // Sprīdi virs zemes – 2013, LMIC 034

Saule, vējš un pārējie jauktajam korim un vibraslepam - 2'03" / Lūgšana par mūsu zemi jauktajam korim - 2'13" / Īsta princese jauktajam korim - 2'50" // Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sõla // Stihiju spēles – 2014, Sõla, [s.n.]


RAKSTI

Komponista gods, nauda un alternatīvas // Diena, 1999, 20. janv.
Paši pūtām, paši degām jeb kam mums tāda komponistu savienība? // Mūzikas Saule, 2003, Nr. 3, 29–31


LITERATŪRA

Ilze Šarkovska-Liepiņa, Metamorfozes [intervija] // Māksla Plus, 1998, nr. 1, 80–81 • M. Dombrovska, Latvietes mūziku spēlē dāņi // Jaunā Avīze, 1999, 14. janv • I. Zemzaris, Indrai patīk mācīties [sakarā ar I. Rišes pirmā CD iznākšanu Dānijā] // Izglītība un Kultūra, 1999, 13. maijs • I. Liepiņa, Pamošanās ar putniem, purvs ar dvēselītēm [recenzija par autorkoncertu Anglikāņu baznīcā] // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2000, 2. maijs • I. Lūsiņa, Mērķis – uzsvērt, ka sievietes spēj un var rakstīt labu mūziku [sakarā ar autorkoncertu Anglikāņu baznīcā tekstā stāsta I. Riše] // Diena, 2000, 2. maijs • I. Zemzaris, Mūzika priekam [sakarā ar I. Rišes autorkoncertu Rīgā un CD izdošanu] // Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 4. maijs • I. Zveja, Dziesma cilvēciskām jūtām [intervija sakarā ar Augstās dziesmas pirmatskaņojumu] // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2004, 26. aug. • I. Lūsiņa, Jā no atvērtas dvēseles [tekstā stāsta I. Riše] // Diena, 2004, 27. aug. • G. Pupa, Spēka un skaidrības avots [recenzija] // Mūzikas Saule, 2004, nr. 5, 59 • G. Malēvica, Presentation of music by Indra Riše (Latvia) Fair, a work for girls-children choir and electronics // Europa Cantat, 2005, nr. 1 [teksts angļu valodā – 12. lpp., franču – 24. lpp., vācu – 34. lpp.]


RESURSI INTERNETĀ

https://soundcloud.com/indra-rise

http://www.youtube.com/user/IndraRise

http://www.facebook.com/indra.rise