Valoda

(+371) 29135391

Mans grozs

Pēteris Plakidis

             “Mans vienīgais kritērijs ir rakstīt mūziku, kādu man gribētos dzirdēt pašam,” teicis Pēteris  Plakidis – viens no izcilākajiem latviešu mūsdienu mūzikas klasiķiem.

Komponists, pianists un pedagogs Pēteris Plakidis dzimis 1947. gada 4. martā Rīgā tulkotājas Džuljetas Plakidis ģimenē. Dzimtas saknes rodamas ne tikai Latvijā, bet arī Grieķijā (vectēvs no mātes puses bijis grieķis, un no viņa mantots arī uzvārds). Absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu (1965), kur mācījies kompozīciju pie Ģederta Ramaņa, un Latvijas Valsts konservatoriju (1970), kur studējis Jāņa Ivanova un Valentīna Utkina kompozīcijas klasē, kā arī pabeidzis asistentūru (1975). Stažējies Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā (1988).  

Jau studiju gados P. Plakidis bijis pieprasīts teātra un kinomūzikas komponists. Strādājis par pianistu koncertmeistaru ansamblī Rīgas pantomīma (1966–1969), mūzikas daļas vadītāju Latvijas Nacionālajā teātrī (1969–1974), bet nozīmīgākā P. Plakida dzīves daļa bijusi cieši saistīta ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur 1974. gadā viņš uzsācis pedagoga gaitas. Sākotnēji pasniedzis kompozīciju un instrumentāciju topošajiem skaņražiem, bet vēlāk, būdams pianists koncertmeistars, kopā ar dzīvesbiedri, ievērojamo operas un kamerdziedātāju Maiju Krīgenu izglītojis arī jaunos vokālistus. 20. gs. 90. gadu sākumā P. Plakidis bijis viesprofesors Dienvidilinoisas Universitātē (ASV), bet 90. gadu otrajā pusē sniedzis meistarklases un koncertus starptautiskajās latviešu jauno mūziķu radošajās nometnēs Jaungulbenē un Ogrē.

Tiem, kas pazinuši Pēteri Plakidi, viņš allaž paliks atmiņā kā visu cienīts un mīlēts profesors, smalkjūtīgs un asprātīgs gara aristokrāts, pie kura pēc padoma vērsušies daudzi jaunie mūziķi. Saviem kompozīcijas studentiem viņš nekad nav devis gatavas receptes, bet gan mudinājis audzēkņus rast savu ceļu, attīstot viņiem raksturīgo, individuālo. Vairāki viņa audzēkņi ir kļuvuši par ievērojamiem komponistiem, viņu vidū ir Indra Riše, Juris Kulakovs, Andris Dzenītis, Jānis Petraškevičs, Gundega Šmite u. c.

Mūzikā P. Plakidis allaž ir bijis paškritisks, godīgs un izvirzījis augstas prasības arī citiem mūziķiem. Gan Latvijā, gan arī ārvalstīs P. Plakidi atceras ne tikai kā komponistu, bet arī kā talantīgu pianistu, kameransambļu dalībnieku, izsmalcinātu klasiskās un mūsdienu kamermūzikas interpretu. 1996. gadā Starptautiskajā J. Mediņa vokālistu konkursā P. Plakidis bija atzīts par labāko pianistu koncertmeistaru. P. Plakidis labprāt muzicējis kopā ar saviem domubiedriem, un nereti tieši viņiem rakstījis savu mūziku. Būtiska viņa daiļrades sfēra ir vokālā lirika, ko komponists radījis savai dzīvesbiedrei, mecosoprānam Maijai Krīgenai, ar kuru savulaik sniegti daudzi kopīgi koncerti, un šim duetam jaundarbus sacerējuši arī citi latviešu komponisti, to vidū Pauls Dambis, Artūrs Grīnups, Juris Karlsons. P. Plakidis labprāt atskaņojis arī savu laikabiedru instrumentālo kamermūziku, tostarp popularizējis izcilā Kanādas latviešu komponista Tālivalda Ķeniņa mūziku.  Abus komponistus vienojusi ne tikai līdzīga stilistiska ievirze abu daiļradē, bet arī īpaša gara radniecība un sirsnīga draudzība, par ko liecina ne tikai vēstules, bet arī P. Plakidim veltīti skaņdarbi. T. Ķeniņš bijis viens no pirmajiem, kurš starptautiskā mērogā ir atzinīgi novērtējis P. Plakida mūziku.

Kad 20. gs. 90. gados pavērās iespējas uzstāties arī ārvalstīs, P. Plakidis kopā ar čellistu Ivaru Bezprozvanovu un klarnetistu Eriku Mandatu (ASV) izveidojis The Transatlantic Trio, ar ko koncertējis Latvijā, Lielbritānijā un ASV, kā arī ieskaņojis albumu ar Johannesa Brāmsa un Vensānsa d' Endī mūziku (1996, ASV).

Jau pašā P. Plakida radošā ceļa sākumā viņa mūzika uzrunājusi klausītājus ar savu laikmetīgumu un savdabību. Komponista individualizētais muzikālais rokraksts ir grūti iekļaujams kāda konkrēta stila šaurajos rāmjos. Viņa skaņumākslā apvienojas klasicistiska līdzsvarotība un romantizēta pasaules uztvere, racionālisms un jauneklīga degsme, dziļa nopietnība un veselīga humora dzirkstis.

Ņemot vērā P. Plakida ciešo saikni ar kamermūziku, arī savā daiļradē viņš ir atstājis daudzus izcilus šā žanra darbus: Romantiska mūzika, Veltījums Haidnam, Bezmiegs u.c., kas šodien jau kļuvuši par klasiku. Noteikti jāpiemin vokālie cikli Trejžuburis ar Imanta Ziedoņa dzeju, Trīs Ojāra Vācieša dzejoļi, kamerkantāte Ezers (Knuta Skujenieka dzeja), un daudzi citi, bez kuriem nav iedomājama mūsdienu latviešu kamermūzika. P. Plakidis ir guvis spožus panākumus arī simfoniskajā žanrā. Tālajā 1969. gadā par darbu Mūzika klavierēm, stīgām un timpāniem P. Plakidis saņēmis toreizējās Vissavienības Jauno komponistu skates diplomu, viņa jaundarbu atzinīgi novērtējis arī izcilais krievu komponists Dmitrijs Šostakovičs. Savukārt daudzus gadus vēlāk – 1996. gadā Latvijā par Variācijām orķestrim komponistam piešķirta Lielā mūzikas balva. Kā pērles P. Plakida daiļradē iemirdzas arī citi simfoniskie audekli (Leģenda, Dziedājums) un koncertžanra darbi, kuros rodama neofolkloriska ievirze (Sasaukšanās solistu grupai un orķestrim, Koncerts divām obojām un stīgu orķestrim) un asprātīga stilizācija (Vēl viena Vēbera opera klarnetei ar orķestri, Pasticcio à la Rossini čellam ar orķestri). Vokālsimfonisko darbu klāstā izceļas cikls Dziesmas vējam un asinīm balsij un stīgu orķestrim ar Astrīdes Ivaskas dzeju.

  1. Plakida mūzika ir guvusi plašu ievērību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. 20. gs. 70.–80. gados viņa darbi ir atskaņoti daudzās bijušās PSRS valstīs, bet 90. gados arvien biežāk sākuši skanēt arī citviet pasaulē: Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā, Malaizijā, Austrālijā, ASV, Kanādā u. c. Jaundarbus pasūtījušas arī dažādas ārvalstu institūcijas (Parīzes izdevniecība Alphonse Leduc, Šlēsvigas-Holšteinas mūzikas festivāls, Kopenhāgenas Sēlandes simfoniskais orķestris, Latviešu Dziesmusvētku biedrība Kanādā u. c.). Pirmie trīs P. Plakida mūzikas albumi ir iznākuši ārzemēs: instrumentālās kamermūzikas un simfoniskās mūzikas disks Variations. Conversations. Episodes – Grieķijā (2002, LYRA), simfonisko darbu albums Songs for Wind and Blood. Music for Piano, Strings and Timpani. Concerto for Two Oboes and Strings. Concerto-Ballad for Two Violins, Piano and Strings – Lielbritānijā (2007, Toccata Classics), vokālās kamermūzikas izlase You Wonder at My Song – ASV (2015, Albany Records). Pēdējos gados daudzi jaunākās paaudzes interpreti arvien biežāk iekļauj P. Plakida mūziku savās koncertprogrammās un tā iegūst arvien jaunas skanējuma nianses.

Mārīte Dombrovska