Valoda

(+371) 29135391

Mans grozs

Andris Dzenītis

Andris Dzenītis (1978)

 

Mūzikas kritiķi raksturo Dzenīša mūziku kā ekspresīvu, piesātinātu, krāsām bagātu. Kontrastos - polarizētu. Vienlaikus tā var būt atklāti emocionāla, vāroši karsta, un meditatīva, atsvešināta, izdzīvojot ilgstošas, pakāpeniskas stāvokļu maiņas. Dzenīša mūzika ir dabas, apceres, panteistiski klusējošas visa vienotības sajūtas piepildīta. Ļoti personiska savā  garīgumā. Pastāv uzskats, ka mūzika, kā valoda jau pirmatnēji ir abstrakta, tā izslēdz vārdus, satura konkretizācijas nepieciešamību, tā ir tikpat abstrakta, kā daba un visums mums apkārt, katram dzirdēto, komponista iekšēji iecerēto atļauts tulkot daudzveidīgi – šī ir arī Andra Dzenīša pārliecība, neaizraujoties ar padziļinātu savu darbu satura izskaidrošanu.

Kontrasti, daudzveidīgas muzikālo žestu formas raksturo gan atsevišķus viņa darbus, gan arī visu daiļradi kopumā – spēja radikāli mainīties, saglabājot sev raksturīgus, savas mūzikas pazinējam atpazīstamus mūzikas elementus, ir ļoti raksturīga Dzenīša mūzikas iezīme.

Viņa darbiem bieži raksturīga neslēpta laikmetīgi - romantiska valoda, galvenokārt balstoties intuitīvā mūzikas materiāla organizēšanas formā. Retāk viņa mūzikā sastopami atsevišķi, daļēji racionāli veidoti elementi, ar izteiktu pētniecību tembra, ritmikas un faktūras valodā. Pēdējo gadu mūzikā komponists  atgriezies pie meklējumiem tonālā un modālā skaņu laukā, meklējot jaunas telpiskuma, sfēriskuma, un tembrālo krāsu  iespējas jau pazīstamās skaņu sistēmās. Darbā ar tradīcijām viņš izmanto nejaušību, intuitīvumu, dažkārt – apzinātu klasisku likumu ignorēšanu, kā principu harmoniski – melodisku modeļu veidošanā un attīstīšanā. 

Centrālā viņa interese ir simfoniskā, kora mūzika, mūzika lieliem izpildītāju sastāviem, kur bieži tiek izcelts Andra Dzenīša instrumentācijas talants,  lielu skaņu organismu telpiska faktūras izjūta. Vienlaikus, liels daudzums mūziķu iecienītu darbu ir radīts arī kamermūzikas žanrā, bet īpaša interese ir par elektronisko mūziku, kurā Dzenītis kāpj pāri žanru robežām, vairāk aizraujoties ar brīvo improvizāciju un robežām starp skaņas daiļumu un troksni.

 

Dzīve un izglītība:

 

Andris Dzenītis dzimis 1978. gada 23. janvārī Rīgā. Sācis komponēt jau agrīnos skolas gados, vēlāk mācījies kompozīciju pie Marinas Gribinčikas Pāvula Jurjāna Bērnu mūzikas skolā,  bet vēlāk - Emīla Dārziņa mūzikas skolā pie Pētera Vaska, (1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm "Pamestie", 16 gadu vecumā izpelnījies Latvijas Komponistu savienības kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts, tūlīt pēc skolas absolvēšanas studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika. Šajā laikā, būdams tikai 18 gadus vecs, raksta prestižā festivāla “Varšavas rudens” pasūtinājumu. Studijas turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002).

 

 

Profesionālā darbība:

 

Andra Dzenīša darbi atskaņoti gan Latvijā, gan ārzemēs: festivālos "Baltic Breezes Over Malaysia" (1996), "Warsaw Autumn" (1997, 2013), "Gaida" Viļņā (1998, 2002), "Spelplan" Stokholmā (2002), "Arēna" Rīgā (2002–2023), "Maerzmusik" Berlīnē (2003), "NYYD" Tallinā (2003), "Bergen International Music Festival" (2005), "Klangspuren" Austrijā (2005), latviešu mūzikas koncertā Kremsā (Austrija, 2005), jaunās mūzikas koncertā "Glenn Gould studio" Toronto (Kanāda, 2006), "Time of Music" Vītasari (Somija, 2006), "ISCM World Music Days" Honkongā, Pekinā un Tartu (2007, 2018 un 2019), "Musica Viva" (Vācija, 2012) u. c.
Sadarbojies ar redzamākajiem Latvijas un ārvalstu kolektīviem, to vidū: Bostonas un Leipcigas "Gewandhaus" orķestri un diriģents Andris Nelsons, Gidons Krēmers un orķestris "Kremerata Baltica", “Ensemble Modern" ar diriģentiem Peteru Ētvešu, Klemensu Heilu un Anu Tali,  Iveta Apkalna, Berlīnes un Amsterdamas Radio simfoniskie orķestri, Beļģijas nacionālais orķestris, Basku zemes un Vroclavas simfoniskie, Zārbrikenes – Keizerslauternas, kā arī Valensijas un Grankanārijas simfoniskie orķestri un diriģents Karels Marks Šišons. Tāpat – Latvijas Nacionālais un Liepājas simfoniskie orķestri, Latvijas Radio koris, Valsts koris “Latvija”, “SWR Vokalensemble” (Vācija), orķestri "Rīgas kamermūziķi", "Sinfonietta Rīga", stīgu kvarteti “Mivos” (ASV) “Akilone” (Francija), un Silēzijas stīgu kvartets (Polija), kameransambļi "Kroumata" (Zviedrija), "Paragon" (Skotija), "Pierrot Lunaire Ensemble Wien" (Austrija), "Caput" (Islande), pūtēju kvintets “Carion” (Dānija) u. c.

Vairākkārt sadarbojies arī ar vizuālajiem māksliniekiem – Oļegu Kļimoviču un Gintu Gabrānu, kura instalācija “Parahypnotic” ar Andra Dzenīša mūziku pārstāvēja Latviju Venēcijas mākslas biennālē (2007).
Divkārt saņēmis Autortiesību Bezgalības balvu 2003, 2014, divkārt nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai "Lielais Kristaps" (2004, 2017), to saņēmis 2017.gadā par mūziku Aika Karapetjana filmai "Pirmdzimtais", ieguvis 2. vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), 1. vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). Darbi regulāri un daudzkārtēji nominēti "Lielajai mūzikas balvai". Trīs reizes saņēmis "Lielo mūzikas balvu" 2006 (par vokāli simfonisko darbu "Fides. Spes. Caritas"), 2014 (par koncertu saksofonam ar orķestri "E(GO)"), un 2022 (par 2.simfoniju “Silts vējš”) . Ar simfonisko darbu "Postlūdija. Ledus" iekļuvis Latvijas Radio 3 "Klasika" 2009. gada mūzikas notikumu topā un par šo darbu saņēmis arī laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā (2010).
Ir strādājis arī mūzikas kritikā, turpina nodarboties ar mūzikas publicistiku un esejām. No 2003.- 2009. gadam  bijis žurnāla "Mūzikas Saule" redaktors. Organizējis Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā (2002, 2004, 2006), Mazsalacā (2008, 2010, 2014 un 2016) un Cēsīs (2012). Kopš 2004.gada Andris Dzenītis ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

 

 

Pedagoģiskā darba pieredze:

 

Kā pasniedzējs ilggadīgi strādā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (no 2005.gada), Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā (no 2020.gada), Ventspils mūzikas vidusskolā (no 2013.gada). Bijis pasniedzējs Cēsu mūzikas vidusskolā, lasījis lekcijas citās Latvijas skolās un augstskolās Latvijā un ārvalstīs, kuru vidū Londonas Gildholas augstskola (2001), Latvijas Kultūras akadēmija (2002) un Latvijas kultūras koledža (2017). Kā pedagogs, Andris Dzenītis ir pieprasīts kompozīcijas pasniedzējs – vairāki viņa audzēkņi jau ir Latvijā pazīstami skaņraži. Viņu vidū – Linda Leimane, Madara Pētersone, Agita Reķe, Alise Rancāne un citi.

Citas pedagoģiskās intereses skar mūzikas estētiku, psiholoģiju, skaņas fiziku, instrumentāciju un mūzikas vēsturi.

 

Elektroniskā mūzika


2006.gadā Andris Dzenītis izveidojis eksperimentālo elektroakustiskās mūzikas grupu "Woodpecker project" (sākotnēji – duets ar dziedātāju Baibu Renerti), kura regulāri piedalās dažādos elektroniskās mūzikas projektos Latvijā un ārvalstīs. Vēlāk projekts turpinās kā duets ar ģitāristu Olafu Štālu, vēlāk – Artūru Gaili, bet šobrīd “Woodpecker project” ir kvartets (Arvydas Kazlauskas (saksofons, elektronika), Andris Dzenītis, Gatis Zaķis, Ritvars Garoza (elektronika)), kurš spēlē improvizētu elektronisko mūziku, kam idvesma smelta “noise”, “free jazz”, “heavy metal” un “dark ambient” mūzikas virzienos. Grupa mūziku atskaņo izmantojot sintezatorus un skaņas sintēzes ierīces, taču izvairoties no  datortehnoloģijām. Festivāla “Skaņu mežs” rīkotājs Rihards T Endriksons “Woodpecker project” nodēvējis par labāko šāda mūzikas žanra kolektīvu Latvijā.

 DARBU  SARAKSTS:

https://andrisdzenitis.com/catalogue

  • Der Todeskeim.Der Lebenskeim  divām koklēm un flautai (2000)  
  • Verbum et Verbum mecosoprānam solo (2000)
  • Apstākļi. Pamošanās...domīgi paklusēt korim, fonogrammai, dzīvajai elektronikai (1999)
  • Stanza I 31.12.99. stīgu kvartetam un klavierēm (1999)
  • Ave Maria jauktam korim (1998)
  • mūzika P.Pētersona izrādei Fēlikss un Felicita (1998)
  • Adoramus Te jauktam korim (1996 red.2003)
  • Senza Barriera divām klavierēm un sitaminstrumentiem (1996/97)
  • Asinsdziesma jauktam korim, solistiem, ērģelēm, kamerorķestrim (1996/98)
  • mūzika P.Pētersona izrādei Neviena paša vārda (1996)
  • Vai dzirdi mani ... čellam solo (1995)
  • Koncerts čellam ar orķestri (1995/96)
  • Mūzika mirušam putnam klavierēm (1995)
  • Novele  stīgu orķestrim     (1993)
  • Būtības apliecinājums  stīgu kvartetam  (1993)
  • Sonāte vijolei un klavierēm Pamestie (1994)                       
  • Capriccio e contraverso klarnešu kvartetam (1995/96)
  • Blakus... baritonbasa akordeonam (1995)
  • Arlekīna gars klarnetei (1995)

 

Intervija ar komponistu Andri Dzenīti

https://andrisdzenitis.com/