Trimdas latviešu sabiedrībā un pēc neatkarības atgūšanas arī Latvijā viņš pazīstams kā izcils un ražīgs latviešu garīgās mūzikas komponists, kuŗa dziesmas, kantātes un orātorijas, kā rakstīja kritiķis Arnolds Šturms, pacilā ikvienu klausītāju, neatkarīgi no konfesijas, kas vien atveŗ sevi reliģiskai pašapcerei. Baštika kompoziciju sarakstā ietilpst 30 kantātes, ap 250 koŗa dziesmu, tostarp arī tautasdziesmu apdares, un prāvs skaits solo dziesmu. Viņa darbi publicēti garīgu koŗdziesmu krājumā Dziesma svētbrīdī, krājumos Dziesmas solo balsij, Mūžības atbalss un Baptistu draudžu dziesmugrāmatā. Luterāņu baznīcas Dziesmu grāmatai latviešiem tēvzemē un svešumā (1992) V. Baštiks devis 14 melodijas un apdares, kā arī septiņus teksta tulkojumus un trīs oriģināldarbus. Baštiks bija nevien ražīgs, bet arī diriģentu un koristu mīlēts un cienīts komponists, kuŗa darbi neiztrūka trimdas dziesmu svētku un garīgās mūzikas koncertu programmās. Viņa Pateicības kantātiTālivaldis Ķeniņš nosaucis par vienu no latviešu garīgās mūzikas stūrakmeņiem. Par Rekviēmukorim, solistiem, ērģelēm un simfoniskajam orķestrim autors saņēma Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras Fonda goda balvu (1985). Pēc Rekviēma pirmatskaņojuma Rīgā (1989) (Ņujorkas Latviešu koris, diriģents Andrejs Jansons) kritiķe Ingrīda Zemzare šo darbu raksturoja kā rāma, skaidrota cilvēka vēstījumu ... kas ir kā balzāms tautas asiņojošai atmiņai. Par lielu un vērtīgu devumu latviešu sakrālajā mūzikā, īpaši pieminot kantātes Draudze, Rekviēms un orātoriju Jēzus, Nācarietis, Baštiks saņēma Krišjāņa Barona prēmiju (1989)