Komponisti > Selga Mence

Selga Mence

"Es esmu lepna, ka esmu latviešu komponiste, jo mums pieder neizmērojama bagātība – latviešu tautasdziesmas, kuru melodiskās intonācijas un saturiskā tēlainība ir neizsmeļams avots skaņdarbiem visdažādākajās kompozīcijas tehnikās."

Selga Mence


BIOGRĀFIJA

Selga Mence dzimusi 1953. gada 12. janvārī Liepājā. Viņas tēvs – matemātikas pedagogs Jānis Mencis, jaunībā pie Jēkaba Vītoliņa Rīgas Skolotāju institūtā apguvis kordiriģēšanu, brālis Jānis Mencis jun. – arī matemātiķis. Selga Mence absolvējusi Liepājas 5. vidusskolu, ar vācu valodas novirzienu (zelta medaļa, 1971), jau pēc diviem gadiem Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu, tad LVK kompozīcijas klasi un asistentūru pie Paula Dambja (1978, 1988). Ir studējusi muzikoloģiju. Vairākus gadus strādājusi Latvijas Kultūras ministrijas repertuāra redakcijas kolēģijā (1980–1987). 80. gados pārzinājusi bērnu mūzikas sfēru Komponistu Savienībā. Kopš 1985. gada ir LMA kompozīcijas katedras docētāja, asociētā profesore.

Selgas Mences vārds vispirms iemirdzas saiknē ar kormūziku. Viņas skaņdarbi skanējuši Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos Norvēģijā 2000. gadā un daudzos Dziesmu svētkos Latvijā, ASV, Kanādā. Ar komponistes skaņdarbiem daudzi Latvijas kori guvuši uzvaras starptautiskos konkursos.

Selga Mence piedalījusies tādos projektos kā Songbridge 2000 festivālā Europa Cantat XIV Nevērā, Francijā, un Eiropas mūzikas mēnesis 2001. gadā Bāzelē. Viņas skaņdarbu cikls Dziesmas divām klavierēm ticis iekļauts rekomendēto skaņdarbu desmitniekā 1999. gadā Starptautiskajā komponistu radio tribīnē (International Rostrum of Composers) Parīzē.

Kora dziesma, bērnu mūzika – šajā jaunrades daļā līdz šim īpaši izpaudusies Selgas Mences gaišā emocionalitāte, arī muzikālo tēlu dzīvīgums, mīlestība pret latvju dainām ar to tradicionālo, stabilo vērtību pasauli. Daudzkārt izmantotās latviešu (arī lībiešu) tautas melodijas un teksti (nereti zūdot robežai starp tautasdziesmas apdari un oriģinālmūziku) kopumā iekļaujas nacionāli romantiskajā tradīcijā, kas tomēr risināta ar laikmetīga skaņraksta līdzekļiem. Darbus izceļ sonorikas koloristiskās iespējas un aleatorikai raksturīgās improvizatoriskās spēles. Viens no svarīgākajiem šeit tomēr ir intonatīvais materiāls, kas, mērķtiecīgi un loģiski – Selgai Mencei raksturīgas īpašības – vadīts, iekvēlina skaņdarba vispārējo uztveri. Guntars Pupa taisnīgi rakstīja, ka viņa kā viena no pirmajām jaunajām komponistēm aktualizējusi melodiju 80. gadu latviešu mūzikā (LM, 1986). Iespējams, tieši šīs daiļrades iespaidā viņas jaunākajos instrumentālajos sacerējumos nozīmīgs kļuvis dziesmas žanrs, simboliskā veidā koncentrēdams sevī ļoti niansētu poētisko saturu.


DISKOGRĀFIJA

CD

Mārtiņa dziesma (dainu vārdi) – 2’12” / Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas koledžas jauktais koris, D Jānis Lindenbergs. Ierakstīts Rīgas skaņu ierakstu studijā // Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas koledžas jauktais koris – 1995, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 003

Kur tu biji, bāleliņi? / Teksts – Agris Pilsums / Sieviešu koris Dzintars, Aivars Kalējs (klavieres), D Ausma Derkēvica – 3’53” / Balta gāja sērdienīte / Latviešu tautasdziesmas apdare / Sieviešu koris Dzintars, D Ausma Derkēvica – 5’03”// Sieviešu koris Dzintars – 1995, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 004

Lēni, lēni Dieviņš brauca / latviešu tautasdziesmas apdare / Rīgas Doma zēnu koris, D Jānis Erenštreits – 3’53”// Rīgas Doma zēnu koris dzied latviešu mūziku – 1996, Rīgas Doma zēnu koris, BAF, 9612

Vēl zvana, cikls / Teksts – Vizma Belševica, Agris Pilsums: Zvana vārdi. Kurzeme – 3’21”; Zemes vidus zvans. Vidzeme – 3’30”; Vēja zvans. Zemgale – 3’36”; Ezera zvans. Latgale – 3’10”; Vējrāžu zvans. Rīga – 2’29” / Sieviešu koris Dzintars, D Ausma Derkēvica, Pēteris Plūme // Sieviešu koris Dzintars – [1996/97], RS 022

Neba maize pate nāca (dainu vārdi) – 1’52” / Jelgavas 2. ģimnāzijas kamerkoris Skali, D Gunta Paškovska // Mūzai. XXII Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku dziesmas dzied labākie Latvijas kori – 1998, ADF 001

Kontrasti flautai un čellam / Pia Kaufmanass (Kaufmanas), flauta un Ingera Guldbrante Jensena (Guldbrandt Jensen), čells. Ierakstīts Disegordas (Dyssegård, Dānija) baznīcā 1999. – 5’39” // Wärme-Quartet Mater Mea. New Baltic and Nordic Chamber Music – Danacord 2000, DACOCD 532, Digital

Mārtiņu dziesma (dainu vārdi) – 2’23”/ Rīgas Doma zēnu koris, D Mārtiņš Klišāns // Rīgas vaiņags – 2001, Rīgas Doma zēnu koris

No tālienes es pazinu – 2’24”; Aiz Daugavas augsti kalni – 3’00”; Neba maize pate nāca – 2’15”; Balta gāja sērdienīte – 5’29” / kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars // Latviešu kordziesmas antoloģija – IX. Sidrabiņa lietiņš lija. 1966 – 1990. Tautasdziesmu apdares – 2001, Ave Sol, LR-0101

Saule pina vainadziņu – 8’20”; Laima gāja pār pagalmu – 4’20”; Ik rītiņu kumeliņi – 5’20” / kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars // Latviešu kordziesmas antoloģija – X. 1991–2000. Saule pina vainadziņu. Tautasdziesmu apdares – 2002, Ave Sol, LR 0202

Interferences: Vēja atmošanās (Māris Rungulis) – 4’37”; Sommerregen (Vasaras lietus, Hermanis Hese [Hesse]) – 3’12”; Abendwolke (Vakara mākonis, Konrāds Ferdinands Meiers [Meyer]) – 3’17”; Salve ([Dienvidi un Ziemeļi], Jānis Rainis) – 3’03”; Der Gesang des Meeres (Jūras dziedājums, Konrāds Ferdinands Meiers [Meyer]) – 2’38”; Skan stabule (Knuts Skujenieks) – 4’38”; Rotaļa (Jānis Rainis) – 1’55” / Bāzeles meiteņu koris (D Mihaels Šaubs [Schaub]) un Rīgas Doma zēnu koris (D Mārtiņš Klišāns) / [Latviešu tautasdziesmu apdares un oriģināldziesmas ar dainu tekstiem:] Pavasara rotāšana – 2’24”; Mārtiņa dziesma – 2’21”; Ziemas saulgrieži – 3’24”; Jāņi – 3’43”; Gara, gara šī naksniņa – 2’51”; Skaista, balta viešņa gāja – 4’14”; Ik rītiņu sīkas rikšas – 4’46” / Rīgas Doma zēnu koris, D Mārtiņš Klišāns // Selga Mence. Interferences. Die Interferenzen – RS 2002

Dziesmas divām klavierēm / Antra un Normunds Vīksnes, klavieru duets – 17’53” // Latvian music series, volume 1: Antra and Normunds Vīksne, piano duo – 2003, Angelok 1 (USA), CD 7701

Balta gāja sērdienīte (tautasdziesmas apdare) – 5’06” / kamerkoris Ave Sol, diriģents Imants Kokars // Baltic Choral Works I. A Collection of Latvian Choral Works – 2003, VICS-61107

Livonija. Prieka un sāpju dziesma / Solisti Ieva Ezeriete, Inga Martinsone, Gundega Krūmiņa, Gundars Dziļums, ansamblis Hortus Musicus, solisti Andress Mustonens (vijole), Olevs Ainomee (oboja), Latvijas Radio koris, D Sigvards Kļava // Livonia – 2007, Latvijas Radio, LRCD048

Impressions of Salvador Dali klavierēm – 6’02” / Diāna Baibusa-Zandberga // Sapņi par Spāniju – 2011, Diāna Zandberga, [b.g.]

Neba maize pate nāca (dainu vārdi) – 1’56” / Kamēr..., D Māris Sirmais // Kamēr... Riga Youth Choir – [b. g.], Platforma Records, PRCD 016


Skaņuplates

Cikls Pa latvju dainu lappusēm (latviešu tautasdziesmu vārdi): No tālienes es pazinu; Aiz Daugavas augsti kalni; Neba maize pate nāca – 8’17” / Jauniešu Tautas koris Zvani, D Jānis Garančs // Jauniešu Tautas koris Zvani – 1987, Melodija, C10-26317-000

Dziedat, meitas, vakarā, Ko gaidīji, sērdienīte; Skalojos, velējos; Kur tu jāsi, kalpa puisi; Dziedat, meitas, nu iet koši (latviešu tautasdziesmu apdares) – 6’16” / Tautas koris Ausma, D Jānis Zirnis / Kur tu biji, bāleliņi? (Agris Pilsums) – 3’52” / Tautas koris Rūta, D Terēze Broka // XX Vispārējie Latviešu Dziesmu svētki. Mana dziesma II – 1990, Melodija, C10-30355 008


LITERATŪRA

I. Lūsiņa, Pirmā autorkoncerta ieskaņā // Padomju Jaunatne, 1980, 8. maijs • L. Ašme, Mūzika visapkārt. Kur – Tava? [saruna ar komponisti] // Skola un Ģimene, 1986, nr. 3, 24–25 • G. Pupa, Visas manas greznas dziesmas // LM, 1986, 23. maijs • [G. P.], Selga Mence // Liesma, 1986, nr. 8, [11–12] • I. Kārkliņa, Vēlāk vasara pārtaps notīs [saruna ar komponisti] // Sieviete, 1993, nr. 10, 3–4 • I. Imbovica, Divi pirmatskaņojumi [Simfoniskās mūzikas koncerts Liepājā. – Selgas Mences skaņdarbi, diriģents I. Kociņš] // Kurzemes Vārds, 1994, 22. febr. • I. Lūsiņa, Neba Selga pate brauca // Diena, 1999, 16. jūl. • [I. L.], Jubileja bez autorkoncerta // Diena, 2003, 11. janv. • A. Hilo, Latviešu komponistu skaņdarbi bērniem [Diplomreferāts]. – Rīga: LMA, 2003 • M. Rubeze, Livonia Carmen voluptatis et doloris [par darba pirmatskaņojumu festivālā Arēna] // Mūzikas Saule, 2005, 6. nr.


Lolita Fūrmane, Mārīte Dombrovska
Foto - Edmunds Mickus
© LMIC