Komponisti > Arvīds Žilinskis

Arvīds Žilinskis

"No mazas dziesmas var izaugt liela doma, izaugt mūzikas lielās formas darbi. Dziesmu var salīdzināt ar krāšņu ziedu, kura smarža pilda un iepriecina cilvēku sirdis darba, atpūtas, prieka un skumju brīžos. Tā piepilda arī visu manu mūžu."

Arvīds Žilinskis


BIOGRĀFIJA

Komponists Arvīds Žilinskis dzimis 1905. gada 31. martā Saukas pagastā, Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Aizsaulē devies 1993. gada 31. oktobrī. Muzikālo izglītību ieguvis Harkovas konservatorijā (1917–1919), un Latvijas Valsts konservatorijā (mūsdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kur studējis klavierspēli pie B. Roges (1920–1927), kompozīciju un teoriju pie Jāzepa Vītola (1928–1933). Bijis Rīgas Tautas konservatorijas pedagogs (1927–1937). Kopš 1937. gada pasniedzis klavierspēli LVK, kopš 1952. gada vadījis obligāto klavieru katedru, kopš 1967. gada – profesors. Audzēkņu vidū galvenokārt bijuši muzikologi un komponisti.
Būdams pianists, Arvīds Žilinskis bieži uzstājies kā solists un koncertmeistars. Skatuves gaitas sācis jau 30. gados, spēlējot Rietumeiropas klasiķu, latviešu un krievu komponistu darbus, bet kopš 50. gadiem atskaņojis galvenokārt savu mūziku. Pievērsies mūzikas propagandai, labprāt apmeklējot skolas un tiekoties ar bērniem gan Latvijā, gan arī citās bijušās Padomju Savienības valstīs. Presē publicētas A. Žilinska recenzijas un raksti par mūziku.

Savā mūzikā A. Žilinskis nav vairījies no lirisma pārmērības, demokrātiskas ievirzes skaņdarbiem, tādējādi tuvinot mūzikai visplašāko aprindu cilvēkus. Centrālās tēmas viņa mūzikā ir daba, mīlestība un padomju iekārtas cildinājums. A. Žilinskis ir viens no tiem komponistiem, kura mūzikas stils laika ritējumā palicis nelaimīgs, vien pilnveidojusies tehniskā meistarība. Viņa mūzika izceļas ar viegli uztveramām melodijām, balstīšanos uz tradicionālo funkcionalitāti, kvadrātiskumu, emocionālo skaidrību, vienkāršību un nepretenciozitāti. Iecienīti bijuši trijdaļu metri un bemolu tonalitātes.
Teju vai visu A. Žilinska daiļradi caurstrāvo dziesma. Viņa muzikālajā mantojumā ir vairāk nekā 200 solodziesmu, vairāk nekā 80 kordziesmu un vairāk nekā 300 bērnu un jauniešu dziesmu. Kā atzinis komponists, rakstot solodziesmas, viņš centies rast izvēlētajam dzejas tēlam tādu melodiju, kuru klausītāju lielākā daļa pieņemtu kā senu, mīļu paziņu. Melodijām galvenokārt raksturīga plaša attīstības līkne ar spožu kulmināciju, tās balstās uz dabiskām runas intonācijām un diatoniku. Šai ziņā A. Žilinski mēdz dēvēt par Emīla Dārziņa, Mihaila Gļinkas un Pētera Čaikovska vokālās mākslas tradīciju turpinātāju. Klavierpavadījumiem lielākoties ir atbalstoša funkcija, tie papildina un izteic raksturīgākās teksta detaļas gan noskaņā, gan arī ilustrācijās. 30. gadu vokālajai lirikai raksturīga sapņu pasaule, paustas ilgas pēc laimes un liega rezignācija, savukārt pēc 1945. gada rodas vēlme atainot padomju dzīvi – ieskanas aktīvas, dzīvi apliecinošas intonācijas, žanriskā konkrētība. 60. gadu dziesmās rodamas jaunas stila iezīmes – vokālā līnija kļūst deklamatoriskāka, harmonija – izsmalcinātāka, klavieru partija iegūst lielāku patstāvību. Sevišķi rūpīga bijusi dziesmu tekstu izvēle, A. Žilinskis komponējis dziesmas ar daudziem pirmskara Latvijas un padomju dzejnieku tekstiem, atsevišķas dziesmas – arī krievu valodā ar Puškina un padomju autoru dzeju.
Dziesmas iedaba rodama arī instrumentālajos darbos, kur dominē dziesminieka domāšana un iztēles paņēmieni, programmatisms. Arī te (tāpat kā vokālajā mūzikā) primārais mūzikas izteiksmes līdzeklis ir melodija, pārējie ir tai pakārtoti, dziesmas ietekmi pasvītro arī izteiksmes vienkāršība, noapaļotas kvadrātveida struktūras.
Nākamais solis komponista daiļradē ir skatuves mūzika – nozīmīgu vietu te ieņem operas, baleti, muzikālās komēdijas, operetes. Zilo ezeru zeme ir pirmā latviešu padomju muzikālā komēdija. Būtiska nozīme viņa darbu klāstā ir mūzikai bērniem. Tās ir gan dziesmas bērniem un jaunatnei, gan pedagoģiskais repertuārs jaunajiem instrumentālistiem (tostarp Klavierspēles skola), gan arī opera un baleti bērniem.

Plašākai sabiedrībai A. Žilinskis kļuvis pazīstams jau 30.gados, kad ievērību guvušas viņa pirmās solodziesmas. Ar īpašu izjūtu un neviltotu sirsnību laika gaitā tās atskaņojuši daudzi ievērojami Latvijas Nacionālās operas solisti, to vidū Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš, Milda Brehmane-Štengele, Žermēna Heine-Vāgnere, Kārlis Zariņš, Jānis Zābers, Edgars Plūksna, Artūrs Frīnbergs, u.c. Bērniem adresētās dziesmas ar azartisku izteiksmību daudzu gadu garumā dziedājusi aktrise Vera Singajevska. Tautā iemīļotas ir arī skatuves mūzikas melodijas. Popularitāti guvusi dziesma Mana dzimtene jaukā no muzikālās komēdijas Zilo ezeru zeme. Desmit gadu laikā komēdija piedzīvojusi 350 izrādes, tā iestudēta arī Ukrainā un Igaunijā. Operetei Dzintarkrasta puiši bijušas 250 izrādes. Opera Zelta zirgs izrādīta uz Latvijas Nacionālās operas skatuves 20 gadu garumā. Par muzikālo komēdiju Sarkanā marmora noslēpums A. Žilinskis saņēmis Kultūras ministrijas godalgu, par skatuves darbu Dzintarkrasta puiši – toreizējās Vissavienības muzikālo teātru un izrāžu skates prēmiju. Par dziesmām un opereti Dzintarkrasta puiši ieguvis Latvijas [PSR] Valsts prēmiju (1967). Komponistam piešķirts Latvijas [PSR] Tautas mākslinieka goda nosaukums (1965) un toreizējās PSRS Tautas mākslinieka nosaukums (1983). A. Žilinska dzīves laikā regulāri notikuši viņa autorkoncerti, audzēkņu vakari, jubilejas sarīkojumi.



GALVENIE DARBI

SKATUVES MŪZIKA

Operas

1958 Zelta zirgs ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Jāņa Raiņa lugas ● Pirmizrāde 10.06.1958. Televīzijas uzvedumā, 7.02.1965. Latvijas Nacionālajā operā ● Režisors Kārlis Liepa, diriģents Rihards Glāzups
150’

1969 Pūt, vējiņi ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Jāņa Raiņa lugas ● Klavierizvilkums 1966–1969
150’
▪ Leningrad: Muzyka, 1976 [fragmenti]

1980 Maija un Paija ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Annas Brigaderes lugas
120’


Muzikālais teātris

1953 Zilo ezeru zemē, muzikāla komēdija ● Librets – Elīna Zālīte ● Pirmizrāde 1.05.1954. Muzikālās komēdijas teātrī ● Režisors Boriss Roščins, diriģents Teodors Vējš
135’
▪ Leningrad: Muzyka, 1965 [klavierizvilkums]

1956 Seši mazi bundzenieki, muzikāla komēdija ● Pirmizrāde 14.07.1955. Valmieras Drāmas teātrī ● Režisors Pēteris Lūcis
120’

1957 Pauks un Šmauks, dziesmuspēle ● Librets V. Eglītis, Vera Singajevska pēc Enidas Blaitonas stāsta motīviem ● Pirmizrāde 14.05.1957. Jaunatnes teātrī

1963/1964 Dzintarkrasta puiši, operete ● Librets – Venta Vīgante ● Pirmizrāde 4.10.1964. Valsts Rīgas Operetes teātrī ● Režisors Alfrēds Jaunušans, diriģents Gunārs Ordelovskis
120’

1955 / 1969 Sarkanā marmora noslēpums, muzikāla komēdija ● Librets – Alfrēds Krūklis ● Instrumentācijas līdzautors – G. Kļaviņš
90’

1977 Tikai rozes, muzikāla komēdija ● Librets – Alfrēds Krūklis
120’


Baleti

1940 / 1641 Mārīte ● Librets – Valdis Grēviņš [neuzvests]

1976 Sprīdītis ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Annas Brigaderes lugas ● Viencēliena baleta pirmizrāde medicīnas darbinieku nama bērnu deju pulciņa atskaites koncertā 2.05.1957. ● Trīscēlienu baleta pirmizrāde 5.01.1968. Latvijas Nacionālajā operā, horeogrāfs Aleksandrs Lembergs, diriģents Jānis Hunhens
90’

1970 Čipolīno ● Librets – A. Līventāle, pēc Džanni Rodarī stāsta
90’

1974 Lolitas brīnumputns ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Annas Brigaderes lugas
90’

1987 Kaķīša dzirnaviņas ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Kārļa Skalbes pasakas ● Veltījums Kārļa Skalbes atcerei
100’

Vēl: mūzika teātra izrādēm, radio lugām, melodeklamācijas


KLAVIERMŪZIKA

1931 Variācijas par tēmu dodiēz minorā

1931 Prelūdija Skumja la minorā, veltījums Lūcijai Garūtai

1932 Teika
▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Skaņdarbi klavierēm. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1948; Krājumā Padomju komponistu skaņdarbi klavierēm. Sast. I. Zāne, V. Zosts. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1957

1933 Sonāte re minorā

1934 Prelūdija Pavasaris nāk Mi mažorā
▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Skaņdarbi klavierēm. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1948

1936 Dramatiska novele
▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Skaņdarbi klavierēm. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1948

1939 Dzimtenes ainavas, cikls
▪ Rīga: Neldners, 1939; Skaņdarbi Pļāvēji norā; Rīts; Rudens laukos; Labrenča tirgū // Krājumā Arvīds Žilinskis. Skaņdarbi klavierēm. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1948
15’

1943 Trillera etīde, veltījums Jāzepam Lindbergam

1943/1944 Balāde fadiēz minorā

1947 Skerco dodiēz minorā, veltījums Ž. Valtam

1948 Sonatīnes Re mažorā; Nr. 1 Sol mažorā; Nr. 2 Sol mažorā

1951 Komponista piemiņai (2. redakcija – Pieminot, 1959), Alfrēda Kalniņa piemiņai

1952 Sonāte Nr. 2. Mi mažorā

1954 Ainava, veltījums Ž. Valtam
▪ Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1959

1954 Daina Re mažorā

1954 Etīde glezna

1955 Ekspromts mi minorā
▪ Krājumā Padomju komponistu skaņdarbi klavierēm. Sast. I. Zāne, V. Zosts. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1957

1956 Sonatīnes Sol mažorā; Fa mažorā; sol minorā

1956 Dainas Sibemol mažorā; Mibemol mažorā

1956 Elēģija Rudenī

1959 Poēma

1962 Sonatīnes Re mažorā; La mažorā; Fa mažorā

1952 Bērnu ainavas, cikls
10’

1955/1956 Sonatīne mi minorā

1965 Etīde oktāvās fadiēz minorā

Vēl: miniatūras, skaņdarbi bērniem, instruktīvi sacerējumi (arī versijās akordeonam, bajānam, ģitārai), mūzika pašdarbības uzvedumiem, citu autoru pārlikumi

Publicēti autorkrājumi
Klavierspēles skola. – Rīga: autora izdevums, 1935, 1938; Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1947
Viegli klaviergabali, iekārtoti pakāpeniskā grūtumā. V krājumi. – Rīga: ap 1935–1947
Skaņdarbi klavierēm. Sast. V. Zosts, I. Zāne. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1948
Svētku prieks. Sast. V. Lubgina. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951
Klavieru skaņdarbi bērniem, četrpadsmit muzikālas ainavas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1952
Klavieru spēles skola. Sast. V. Zosts, I. Zāne, I. Kalniņš. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1953
Jautrie brīži. Sast. V. Lubgina. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960
Līksmo līdz! Sast. R. Broka. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962
Skaņdarbi klavierēm. Sast. I. Zāne. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962
Klavieru skaņdarbi iesācējiem. Sast. E. Eglīte, O. Kleine. – Rīga: Liesma, 1965
Bērnu dienu ainiņas. – Rīga: Musica Baltica, 2005


INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA

1950 Intermeco vijolei un klavierēm
▪ Rīga: Musica Baltica, 2010

1965 Sonatīne mežragam un klavierēm
▪ Leningrad: Sovetskij Kompozitor, 1988
13’

1981 Svīta flautai un klavierēm
25’

1982 Elēģija čellam un klavierēm, akadēmiķa Paula Stradiņa piemiņai
7’

1983 Melodija četriem mežragiem un klavierēm
5’

1983 Darba ritmi, fantāzija divām klavierēm
10’

1984 Svīta obojai un klavierēm
15’

1985 Svīta fagotam un klavierēm
15’

b.g. Ainava čellam un klavierēm
▪ Rīga: Musica Baltica, 2010

Vēl: skaņdarbi vijolei, čellam, obojai, angļu radziņam, klarnetei, fagotam, trompetei, mežragam, trombonam ar klavieru pavadījumu; vijolei, čellam un klavierēm; flautai ar klavierēm un solobalsij; ērģelēm; akordeonam; bajānam; 7 stīgu ģitārai


VOKĀLĀ KAMERMŪZIKA

Vairāk nekā 200 dziesmu balsij un klavierēm dažādiem balss tipiem


Vokālie cikli

1960/1961 Vakara stāsti ciematā, cikls balsij un klavierēm ● Teksts – Jānis Grots
▪ Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964
10’

1962/1963 Zelta loks, cikls balsij un klavierēm ● Teksts – Ziedonis Purvs
▪ Rīga: Liesma, 1965
15’

1968 Vējš dzied ezera vītolos, cikls balsij un klavierēm, veltījums Artūram Frīnbergam ● Teksts – Arvīds Grigulis

1969 Ja tu esi, četru miniatūru cikls ● Teksts – Alfrēds Krūklis


Publicētas dziesmas balsij ar klavieru pavadījumu

▪ 30. gadu autorizdevumos:
1931 Mājās ● Teksts – Paulīna Bārda
1931 Raud novakars ● Teksts – Fricis Bārda
1932 Jasmīni tvan (arī ar orķestra pavadījumu vai klavieru un čella pavadījumu, arī ar ērģelēm un čellu), veltījums Ernai Traviņai ● Teksts – A. Borincs
▪ Arī krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960
1933 Ziediņš ● Teksts – Fricis Bārda
▪ Arī krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960
1933 Meitenīts ar launagu ● Teksts – Fricis Bārda
ap 1934 Uz tilta (arī ar orķestra pavadījumu) ● Teksts – Jānis Ziemeļnieks
▪ Arī krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960
1934 Saule un sirds ● Teksts – Vilis Plūdonis
ap 1935 Vasarā ● Teksts – Elīna Zālīte
ap 1936 Agrā pavasarī, veltījums dzejniecei ● Teksts – Elīna Zālīte
▪ Arī krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960
1937 Memento mori (Atceries nāvi) ● Teksts – Vilis Plūdonis
1937 Māksliniekam ● Teksts – Vilis Plūdonis
1938 Zilie sapņi kalni ● Teksts – Kārlis Ieviņš
1938 Ziemā ● Teksts – Līgotņu Jēkabs

▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960:
1941 Cimdu pāris ● Teksts – Jānis Grots
Vēl: autorizdevums, 1943; Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1955
ap 1944/1956 Ievainots gulbis ● Teksts – Fricis Bārda
1947 Vienīgā zvaigzne ● Teksts – Jānis Rainis
1948 Audējas dziesma ● Teksts – Alfrēds Krūklis
1952 Maija valsis ● Teksts – Andrejs Balodis
1953 Gaisma ● Teksts – Jānis Plaudis
1953 Rokas, veltījums Mildai Žilinskai ● Teksts – Jānis Grots
1956 Maza dziesma, veltījums Mildai Žilinskai ● Teksts – Jānis Grots
1956 Mūžīgais strauts ● Teksts – Andris Vējāns
1959 Cīrulis ● Teksts – Pēteris Sils
1958 Vasara ● Teksts – Elīna Zālīte

▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas balsij ar klavieru pavadījumu. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1948:
1945 Līgavai ● Teksts – Leons Paegle
1945 Zvejnieku dziesma ● Teksts – Jūlijs Vanags
1946 Plostnieka meitene ● Teksts – Valdis Grēviņš
1947 Dziesma ● Teksts – Valdis Lukss

▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Zeltains maigums. – Rīga: Liesma, 1965:
1953 Baltijas jūra ● Teksts – K. Semenovskis [krievu val.] ●Tulkojums Laimons Pēlmanis
1953 Zem zvaigznēm, veltījums Mildai Žilinskai ● Teksts – O. Roja
1956 Zeltains maigums ● Teksts – Mirdza Ķempe
1957 Ziemas valsis ● Teksts – Andris Vējāns
1958 Pureņu laikā, veltījums Mildai Žilinskai ● Teksts – Alfrēds Krūklis
1962 Šūpļa dziesma ● Teksts – Skaidrīte Kaldupe
1962 Zied ābeles ● Teksts – Ojārs Vācietis
1963 Vakara dziesma ● Teksts – Skaidrīte Kaldupe

▪ Krājumā Latviešu padomju komponistu dziesmas. Sast. O. Petrovskis. – Rīga: 1964:
1950 Miera valsts ● Teksts – Jānis Sudrabkalns
1957 Komponistam, Mocarta piemiņai ● Teksts – Mirdza Ķempe
1961 Vaicājums ● Teksts – Skaidrīte Kaldupe
1961 Aktiera mūžā ● Teksts – Alfrēds Krūklis
1961 Rudens pie ezera ● Teksts – A. Brodele

▪ Krājumā Četras dziesmas balsij ar klavierēm. – Rīga: Liesma, 1968:
1965 Kamenes dziesma ● Teksts – Ziedonis Purvs
1966 Zvejniekpuiša dziesma ● Teksts – Andrejs Balodis
1966 Putni pārnāk ● Teksts – Imants Auziņš

Citos izdevumos:
1947 Meklētāji ● Teksts – Leons Paegle
▪ Rīga: VAPP, 1946
1953 Roze ● Teksts – Jānis Plaudis
▪ Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956
1956 Ceriņu smarža ● Teksts – Ziedonis Purvs
▪ Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1957
1959 Apklusušos mūžu dārzos (arī versijā jauktajam korim ar pavadījumu) ● Teksts – A. Kirškalne
▪ Krājumā Sadzīves dziesmas. Sast. O. Grāvītis. – Rīga: EMTMC, 1962


Autordziesmu krājumi
Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960
Dziesmas balsij ar klavieru pavadījumu. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1948
Četras dziesmas balsij ar klavierēm. – Rīga: Liesma, 1968
Bērza līksme. Dziesmu krājums balsij un klavierēm. – Rīga: Liesma, 1974
Dziesmas balsij un klavierēm. – Rīga: Liesma, 1980

Vēl: dueti ar klavieru pavadījumu


Kormūzika

Vairāk nekā 80 dziesmu jauktajam, vīru korim, sieviešu korim, dubultkorim a cappella, jauktajam korim ar pavadījumu, vīru korim vai četrbalsīgam ansamblim ar pavadījumu, sieviešu korim vai ansamblim ar pavadījumu

Savu solodziesmu, duetu, skatuves darbu fragmentu aranžējumi dažāda sastāva koriem un ansambļiem

Citu autoru skaņdarbu aranžējumi koriem

Viendaļīgas kantātes jauktajam korim ar klavieru vai orķestra pavadījumu


Citi

Dziesmas bērniem un jaunatnei
Vienbalsīgas, divbalsīgas, trīsbalsīgas, četrbalsīgas ar klavieru pavadījumu
Trīsbalsīgas, četrbalsīgas a cappella

Publicēti krājumi

Dziesmu krājums bērniem ar Dzidras Rinkules-Zemzares vārdiem:
Vasariņa klāt!– Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958
Baltā ziema. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960; Rīga : Zvaigzne ABC, 2001
Dzeņa kalve. – Rīga: Liesma, 1966
Kurš darbiņš labāks? – Rīga: Liesma, 1974

Dziesmu krājums bērniem ar latviešu dzejnieku vārdiem:
Ar dziesmiņu ciemos eju. – Rīga: Liesma, 1985

Vēl: savu skatuves darbu fragmentu vai solodziesmu aranžējumi bērnu koriem, savu solodziesmu, duetu, skatuves darbu fragmentu aranžējumi dažāda sastāva koriem un ansambļiem


Tautasdziesmu un deju apdares:
solobalsij, duetam, tercetam ar klavieru pavadījumu
divbalsīgam bērnu korim a cappella
divbalsīgam, trīsbalsīgam bērnu korim ar klavieru pavadījumu
vokāliem ansambļiem ar klavieru pavadījumu
jauktajam, vīru, sieviešu korim a cappella
jauktajam, sieviešu korim ar klavieru pavadījumu
klavierēm


Kino mūzika


DISKOGRĀFIJA (izlase)

LP

Zelta zirgs [fragmenti] / Solisti Pēteris Grāvelis, Jānis Zābers, Artūrs Frīnbergs, Latvijas radio orķestris, diriģents Jāzeps Lindbergs – [b. g.], Melodija, Д-00016755-6

Klavieru miniatūras bērniem / Dziesmas bērniem balsij ar klavieru pavadījumu / Solisti Vera Singajevska, Jānis Zābers; Arvīds Žilinskis (klavieres) – [b. g.], Melodija, Д-8671-2

Zilo ezeru zemē / Dzintarkrasta puiši [fragmenti] / Solisti Laima Andersone-Silāre, Vera Davidone, Regīna Frinberga, Pēteris Grāvelis, Jānis Zābers, Latvijas Radio koris un orķestris, diriģents Jāzeps Lindbergs – 1972, Melodija, 33Д-030395-6

Pūt, vējiņi [fragmenti] / Solisti Kārlis Zariņš, Solveiga Raja, Aleksandrs Lukašūns, Lilija Greidāne, Jānis Zābers, Vera Davidone, Arturs Lēpe, Pēteris Grāvelis, Artūrs Frīnbergs, Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālās Operas orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Jāzeps Lindbergs – 1981, Melodija, M10-42641-2

Dziesmas bērniem balsij ar klavieru pavadījumu / Jānis Zābers, Arvīds Žilinskis – 1974, Melodija, M32-35631-2

Solodziesmas / Solisti Elga Brahmane, Regīna Frinberga, Pēteris Grāvelis, Maija Krīgena, Kārlis Miesnieks, Kārlis Zariņš, Jānis Zābers; Hermanis Brauns, Vilma Cīrule, Monika Grīva (klavieres) – 1975, Melodija, C10-05859-60

Solodziesmas / Solisti Kārlis Zariņš, Aleksandrs Poļakovs, Lilija Greidāne, Solveiga Raja; Vilma Cīrule (klavieres) – 1981, Melodija, С10-16231-2

Dziesmas balsij un klavierēm / Solisti Pēteris Grāvelis, Edgars Plūksna; Hermanis Brauns, Vilma Cīrule, Ventis Zilberts (klavieres) – 1985, Melodija, M10 46111 003


CD

Pauks un Šmauks – 2007, Platforma Records, PRCD 205

Dziesmu bērniem balsij ar klavieru pavadījumu / Vera Singajevska // Ciku ciku caku – 2008, Upe tt CD 041



LITERATŪRA (izlase)

O. Krolls, Arvīds Žilinskis // Aiz zelta priekškara. – Krolla kultūras birojs, 1966, 53–56
O. Grāvītis, A. Žilinska opera Zelta zirgs. – Rīga: Liesma, 1967, 48
O. Grāvītis, Arvīds Žilinskis. – Rīga: Liesma, 1971, 435
N. Grīnfelds, Arvīds Žilinskis // Padomju Latvijas mūzika. – Rīga: Liesma, 1976, 1964–1967
A. Žilinskis, Mana radošā darba un dzīves atmiņu pavedieni // Latviešu mūzika’85. – Rīga: Liesma, 1985, 176–183
Arvīds Žilinskis // Latviešu komponisti un muzikologi. Sast. L. Fūrmane. – Rīga: Latvijas Komponistu savienība, 1989, 171–173

Mārīte Dombrovska
© LMIC, 2011